Znotiņa uzsvēra, ka
Latvijā ir vairākas bankas, kas ir īpaši aizdomīgas
un dienests turpina precizēt metodes, kā šīs bankas profilēt arī pēc tam, kad liela daļa no nerezidentu naudas jau ir pametusi Latviju.
"Esam noprofilējuši un vienlaikus sapratuši, ka mums ir jāveido tāda kārtība, kas būtu piemērota arī situācijai, kad mainās noguldījumu apmēri," intervijā atzina Znotiņa, uzsverot, ka netiek analizētas tikai lielās bankas.
Kontroles dienests uzmanību pievērsis ne tikai bankām, bet arī citām institūcijām, tai skaitā advokātiem un konsultantiem, kas, pēc Znotiņas vārdiem, šobrīd radot arvien lielākas bažas, runājot par nelegālās naudas atmazgāšanas novēršanu, jeb ziņojumiem par to.
Vienlaikus dienests turpina pārbaudīt naudu, kas no Latvijas jau ir "aizgājusi", darot to kopā ar citu valstu līdzīgiem dienestiem, jo Znotiņa pieļauj, ka starp "aizplūdušajiem" miljardiem bijuši arī tādi, par kuriem Kontroles dienestam noziņots nav.
Lai gan Finanšu nozares asociācija Latvijas kā reģiona finanšu centra attīstību no saviem plāniem ir izsvītrojusi, Kontroles dienesta vadītāja atzina, ka finanšu centrs nav nekas tāds, par ko būtu jākaunas.
Viņasprāt, sapnis par to vēl nav izsapņots, taču, lai to īstenotu, nepieciešamas adekvātas kontroles sistēmas, intervijā Delfi TV sacīja Znotiņa.
tunkeļ
jevreji
Svifts