Kā šodien preses brīfingā atzina valsts konsultanta Prudentia pārstāvis Māris Krastiņš, airBaltic akcijas esot bijušas ieķīlātas, un BAS nav pildījis saistības, piemēram, nesniedza finanšu atskaites bankai.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss skaidroja, ka iegādāties privātā investora Baltijas aviācijas sistēmas akcijas saņemts no Latvijas Krājbankas pilnvarnieka un, tā kā cena ir apmierinājusi, valsts akcijas ir iegādājusies. "Piedāvātā cena ir izdevīga," atzina valdības konsultanta Prundetia pārstāvis. Valsts esot ieguvēja no izveidojušās situācijas. Jebkurā gadījumā šodienas akcijas cenas esot zemas, ja salīdzina ar to, kāda tās cena varētu būt, lidsabiedrību stabilizējot.
Tomēr ar tirgus cenu nevajagot spekulēt, jo, kā rāda 2010.gada pārskats, kompānija ir strādājusi ar 35 miljoniem latu zaudējumiem. Arī ziemas sezonā tradicionāli lidsabiedrības strādājot ar zaudējumiem. Vienlaikus valsts kā spēcīgs akcionārs arī nosakot augstāku lidsabiedrības tirgus cenu. Matīss uzvēra, ka, valstij iegādājoties BAS akcijas, kompānija ir kļuvusi spēcīgāka, un tas rada stabilitāti.
Vienlaikus amatpersonas uzsvēra, ka vienošanās, kas 3.oktobrī parakstīta starp kreditoriem un akcionāriem, joprojām ir spēkā līdz 22.decembrim.
Valstij iegādājoties Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātā akcionāra akcijas, kompānija tiek stabilizēta, savukārt BAS vēl var iegādāties jaunās emisijas akcijas, paziņoja Matīss.
Savukārt, lai turpinātu airBaltic attīstību, būtiskākais uzdevums ir atrast stratēģisko investoru. Tas esot nepieciešams, lai stiprinātu pozīcijas tirgū, un Rīgas lidosta kļūtu par stratēģisku aviācijas mezglu, uzsvēra satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Ja BAS būs spējīgs piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, tad uzņēmums to drīkst darīt un ir pat aicināts, skaidroja Prudentia pārstāvis. Tikšot izlaistas jaunas emisijas akcijas, notikšot slēgtā emisija. Valsts vakar iegādājusies vecās airBaltic akcijas. Ja tiek izlaistas jaunas akcijas, tā ir jauna nauda un finansējums, un BAS proporcionāli varot tās iegādāties.
Vienlaikus pagaidām neesot skaidrs, cik lieli būs jaunās papildu akciju emisijas apjomi - līdz šim tika runāts par 100 līdz 107 miljonu latu ieguldīšanu pamatkapitālā, no kuriem 30 miljoni jau ir ieguldīti. Attiecīgi runa varot būt par summu ap 70 līdz 77 miljoniem latu. Precīzi skaitļi būšot atkarīgi no airBaltic biznesa plāna, ko valdība jau ir apspriedusi, bet konkrēts lēmums vēl nav pieņems. Ja biznesa plāns tiks koriģēts, pamatkapitāls var tikt palielināts par mazāku, gan lielāku summu. Neatkarīgi no tā, cik valsts ieguldīs pamatkapitālā, līdzekļi tikšot ietverti šī gada budžetā, lai neietekmētu nākamā gada budžeta konsolidācijas procesu.
Krastiņš atzina, ka tas, ka BAS ir parādos, neesot nekāds jaunums, un BAS akcijas neesot vienīgās Latvijas Krājbankā. "Tās ir tikai viens no nodrošinājumiem, tur ir arī bijušā lidsabiedrības Bertolta Flika privātie galvojumi un citi nodrošinājumi," skaidroja Krastiņš.
Jau ziņots, ka vakar Satiksmes ministrija (SM) uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājusies AS Latvijas Krājbanka ieķīlātās airBaltic mazākuma akcionāram BAS piederošās airBaltic kapitāldaļas. Akcijas iegādātas, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta otrdienas, 29.novembra, lēmumam pieņemt
Latvijas Krājbankas izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Piedāvājums izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt Latvijas Krājbankas kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma - ķīlu - vērtības samazinājumu.
Atbilstoši valdības lēmumam SM iegādājās Latvijas Krājbankai piederošo ķīlu - 47,2% airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.
Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā arī Finanšu ministrijas viedokli, ka šis lēmums būtiski neietekmēs 2012.gada budžeta izstrādi - nepieciešamā summa par visu airBaltic akciju iegādi tiks segta no Satiksmes ministrijas 2011.gada pašu ieņēmumu atlikumiem, to saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.Valdība airBaltic jau ieguldījusi 16 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 14 miljonus latu. Iepriekš slēgtais līgums paredz, ka līdz 15.decembrim valsts ieguldīs vēl 41,6 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 37,7 miljonus latu.
3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neziņas par airBaltic turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās palielināt kompānijas pamatkapitālu, valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot kopumā 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). airBaltic akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka Snoras un Latvijas Krājbanka.
Pēc Nozare.lv aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.
Kā ziņots, oktobrī amatu pameta ilggadējais kompānijas vadītājs Fliks, jo to paredzēja akcionāru vienošanās. Jaunais airBaltic prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.
Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). BAS vienādās daļās pieder bijušajam lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".