"Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību," paziņojumā norādīja I.Krūmane.
"Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komisijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu," norādīja I.Krūmane.
I.Krūmane vēl pagājušās nedēļas nogalē norādīja, ka "šobrīd ir ļoti daudz darāmā, ir jānodrošina noguldītāju pēc iespējas ātrāka līdzekļu saņemšana, ir jāvēršas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu un šodien tas nav manā dienaskārtībā".
Tomēr intervijā LTV raidījumam De facto atzina, ka "tas, ka mums ir nepieciešamas izmaiņas institūcijā, tam es piekrītu".
Jau vēstīts, piektdien atlūgumu iesniedza ilggadējais FKTK darbinieks un padomes loceklis Jānis Placis. Tieši viņa vadītais departaments bija atbildīgs par banku uzraudzību.
I.Krūmane vada FKTK kopš 2008.gada aprīļa. Pirms tam viņa trīs gadus pildīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres amata pienākumus, bet pirms tam bijusi Valsts kases pārvaldnieces amatā. Iepriekš bijusi arī Latvijas Zemes bankas valdes locekle (1992-1998), Hansabanka valdes locekle (1998-2000), Baltijas Tranzītu bankas valdes locekle un viceprezidente filiāļu tīkla, maksājumu karšu un riska vadības jautājumos. 2000.gada maijā ievēlēta Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā. 2001.gadā kļuvusi par a/s Staburadze padomes locekli, bet 2001.gada aprīlī ievēlēta par Rīgas Fondu biržas padomes locekli.