Kvotu ietvaros sagaidīja vēzi

Savukārt no atbildīgo iestāžu komentāriem noprotams, ka Regīnai vienkārši nepaveicās, jo vēzis netika atklāts "ierastajā" ceļā, trešdien vēsta laikraksts Diena.Tieši pirms diviem gadiem 74 gadus vecā pensionāre krūtī pati sataustīja kādu veidojumu. Uzreiz devās pie ģimenes ārsta, kas nekavējoties reaģējis un ar aizdomām par audzēju nosūtījis uz nepieciešamajiem izmeklējumiem. Baidoties par rezultātu, Regīna izlēma rindā negaidīt un procedūras veica par pilnu samaksu. Pēc izmeklējumiem ārsts audzēju nekonstatēja, bet ieteica konsultēties ar onkologu Austrumu slimnīcā. Tur marta sākumā vēlreiz veikti izmeklējumi jau kvotu ietvaros, un ārsts secināja - cista, nozīmējot turpmāko novērošanu. Ik pa laikam, izstāvot rindu, veiktas pārbaudes, līdz pērn jūlijā veikti specifiskāki izmeklējumi ar ārsta norādi - steidzami jāpierakstās uz atkārtotām pārbaudēm, jo veidojums krūtī kļuvis lielāks. Taču "steidzami" izvērsies par pusgadu, jo priekšā rinda, bet naudas pensionārei nav. Decembrī jau bijis par vēlu - ārsti konstatēja vēzi. Laiks bija tik ilgi novilkts, ka mediķi operācijas laikā sievietei krūti noņēma, bet tagad priekšā ir ķīmijterapijas kurss. Pēc kāda laika Regīna saņemšot arī krūts protēzi, lai gan sākotnēji par krūts amputāciju nemaz nav runāts. "Kvotu dēļ man bija jāizkropļo savs ķermenis," skumji nosaka Regīna.Nav zināms, vai sākotnēji noteiktā diagnoze bijusi pareizā un vai ātrāks pieraksts uz izmeklējumiem būtu situāciju mainījis, bet tagad kundze ar nožēlu saka, ka varēja būt citādi, ja valsts ar viņu nebūtu spēlējusies. Viņa vēl atmet ar roku, ka ir veca, bet ir taču virkne jaunu onkoloģijas pacientu, kam stāsts ir gaužām līdzīgs. Esot slimnīcā, runāts ar ne vienu vien jaunu sievieti, kura bijusi kvotu sistēmas ķīlniece.Lai gan veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZSS) bieži min, ka izmeklējumus var veikt arī reģionos, Regīna atzīmē, ka viņai nav naudas, lai, piemēram, dotos uz Liepāju. Jāmaksā gan par ceļu, gan būtu jāmeklē, kur palikt pa nakti. Rīgā viņai par sabiedrisko transportu jāmaksā nav. Iespējams, rezultāts būtu arī citāds, ja visus izmeklējumus sieviete spētu apmaksāt un veikt bez rindas, taču vismazākais līdzmaksājums rada galvassāpes. Lai gan nostrādāti gandrīz 40 gadi, pensijas apmērs nepārsniedz 230 eiro. Sieviete ar izmisumu vēl piebilst, ka strādājot nekad nav slimojusi, maksājusi nodokļus un ceļš līdz pensijai bijis grūts, bet tagad valsts viņu nostāda bezcerīgā situācijā. Turklāt nav pārliecības, ka viņa spēs segt līdzmaksājumus par ķīmijterapiju. Slimnīcas iedotajā bukletā minēts vienīgi tas, ka par katru ķīmijterapijas reizi jāveic pacienta iemaksa - 7,11 eiro. Turklāt minēts, ka var būt jāmaksā papildus par dažādiem izmeklējumiem. Ko sieviete darīs, ja izmaksas būs lielas, viņa šobrīd nezina. Tādas naudas viņai nav, un arī apkārtējie palīdzēt nevar. Savukārt maznodrošinātā statusu neļauj noformēt citi apstākļi. Regīna atzīst, ka viņai vēl ir spēks un enerģija cīnīties, gaidīt rindās un vēzi uzvarēt, bet citiem tāda gribasspēka nav. Atduroties pret absurdo sistēmu, daudziem var nolaisties rokas. "Nav jau tā, ka tā ir gripa vai kaut kas noticis manas nolaidības dēļ. Tad būtu citādi. Es nevarēju izbēgt. Kāpēc man jācieš?" jautā sieviete, nesaņemot atbildi.Skaidru atbildi nesaņem arī Diena. No visa var secināt - nav paveicies, jo vēzis nav atklāts ierastajos ceļos, piemēram, caur skrīninga programmu, kur it kā darbojas "zaļais koridors". Tas nozīmētu, ka visi izmeklējumi tiktu veikti krietni ātrāk par valsts līdzekļiem. Taču daudzi speciālisti jau iepriekš ir norādījuši, ka arī šis princips klibo. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 24.februāra, numurā!