"Varai nav problēmu saprasties ar cittautiešiem, kuri atbalsta Latvijas kā nacionālas, rietumnieciski orientētas valsts ideju. Ir problēmas komunicēt ar to sabiedrības daļu, kura ir orientēta uz Austrumiem un divkopienu valsti, kura nevēlas dzirdēt jebkādu citu viedokli, izņemot savējo, un izvirza ar Latvijas valsts pamatideju nesavienojamas prasības," atzīst parlamentārietis.
Pēc A.Latkovska vārdiem, sabiedrības sašķeltību pēc nacionālā principa Latvijā ilgus gadus sekmējušas "partiju vārdos nosauktās interešu grupas" un daudzskaitlīgu politisko partiju neesamība. "Šajā ziņā pozitīvo piemēru var atrast tepat kaimiņos – Igaunijā, kur politiskās partijas ir ievērojami daudzskaitlīgākas, bet cilvēki tām pievienojas neatkarīgi no tautības, ar mērķi aizstāvēt kādas konkrētas intereses vai idejas. Protams, radikāļi ir arī Igaunijā, taču tādas lielas, izteikti krievvalodīgas un prokrieviskas organizācijas, kāda Latvijā ir Saskaņas centrs, pie kaimiņiem nav, cittautieši, attbilstoši savām interesēm, ir sadalījušies starp visiem politiskajiem spēkiem," norāda Saeimas deputāts.
A.Latkovskis uzskata, ka arī Latvija, "lēnām, bet tomēr" virzās pretim šādam modelim. "Iepriekšējā Saeimā tā dēvēto latvisko partiju rindās bija viens, bet šajā jau trīs redzami deputāti – cittautieši. Jo masveidīgākas un atvērtākas kļūs politiskās partijas, jo vieglāk tajās būs iekļauties visu tautību Latvijai lojālajiem cilvēkiem, atbilstoši viņu interesēm, un jo vairāk mazināsies dalījums mēs un viņi – paliks pilsoņi," saka parlamentārietis.
Viņš arī piebilst, ka Saskaņas centrs, pieļaujot, ka partijas līderi atbalsta referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu "visticamāk, ir paātrinajis krievvalodīgā elektorāta dalīšanās pēc interesēm, nevis valodas procesu un pie viena pacenties pats sevi izstumt no sociāldemokrātisko ideju atbalstītājus apvienojošās nišas".