Latvijas ekonomika Baltijā ir vistālāk no pirmskrīzes līmeņa

Atgūšanās norit visās trīs Baltijas ekonomikās, bet Latvijā tā notiek no zemākā līmeņa, kas arī ļauj uzrādīt labāku sniegumu. Tas, ka Latvija atrodas vistālāk no pirmskrīzes līmeņa, skaidrojams ar to, ka Latvijas ekonomika lejupslīdē atradās trīs gadus, Igaunijas ekonomika divus, bet Lietuvas - tikai vienu gadu, teikts apskatā.Savukārt krituma dziļums un lejupslīdes ilgums lielā mērā bija atkarīgs no ekonomikas pārkaršanas mēroga un citiem blakus faktoriem, kā dēļ Latvijā situācija izvērtās visdramatiskāk.SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka pēc divu gadu straujās izaugsmes šogad Latvijas izaugsmes tempi tiek sagaidīti nedaudz zemāki par 2012.gadā iespēto, proti, SEB bankas šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze ir 3,5%, bet nākamgad izaugsme varētu paātrināties līdz 4,8%.Gašpuitis norādīja, ka, lai gan komercbankas parasti bijušas optimistiskākas prognozēs, tomēr šogad SEB banka izaugsmes prognozi ir samazinājusi no pavasarī prognozētajiem 3,8% uz 3,5%, lai gan valstī oficiālās prognozes joprojām paredz izaugsmi aptuveni 4% apmērā. Izaugsmes prognozi liek samazināt kritums apstrādes rūpniecībā, bet iekšzemes patēriņš ir tas, kas ļauj ekonomikai augt.Lai arī situācija eksporta tirgos nav īpaši labvēlīga, strauja Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās nav īstenojusies, jo pozitīvu artavu kopējā IKP izaugsmē sniedz aktivitātes pieaugums iekšējā tirgū. Lielu atbalstu sniedz ES fondi.Gada pirmajā ceturksnī galvenais ekonomikas izaugsmes vilcējspēks bija privātais patēriņš, kas gada laikā palielinājās par 4,7%, nodrošinot kopējo IKP pieaugumu par 3,4 procentpunktiem. Privāto patēriņu veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū, palielinoties nodarbināto skaitam un pieaugot strādājošo ienākumiem un pirktspējai, kā arī patērētāju piesardzīgi optimistiskais nākotnes finansiālās situācijas vērtējums.Gan iedzīvotāju ienākumu kāpums un noskaņojums, gan tūrisms turpina balstīt tirdzniecību, kas no nozarēm gada pirmajā ceturksnī deva lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (pienesums 1,5 procentpunkti). Tāpat pozitīvas tendences redzamas būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, teikts apskatā.Negatīvas tendences gada pirmajā ceturksnī uzrādīja apstrādes rūpniecība, un, ņemot vērā Liepājas metalurga problēmas, kā arī vājo pieprasījumu pasaules tirgos, pozitīvas ziņas par kopējo rūpniecības izaugsmi nav gaidāmas arī gada otrajā ceturksnī, secināts makroekonomikas apskatā.Izaicinājumi globālās ekonomikas centros turpina uzturēt augstu nenoteiktības līmeni, kā dēļ investīciju aktivitāte varētu saglabāties salīdzinoši zema. Līdzīgas tendences valdīs arī gada turpmākajos ceturkšņos. Latvija, kas līdz šim ir spējusi spītēt ārējo faktoru ietekmei, turpinās būt atkarīga no reģiona ekonomiku atgūšanās. Vasaras beigās būs iespējams izvērtēt, cik veiksmīgi tas īstenojas un kādu ietekmi tas atstāj uz Latviju, tas ir, vai ekonomika bremzējas straujāk, vai tieši otrādi, izaugsme tomēr atgūstas, norādīja Gašpuitis.Jautāts, kad pie esošajiem izaugsmes tempiem Latvija varētu sasniegt ekonomikas pirmskrīzes līmeni, Gašpuitis sacīja, ka gadījumā, ja ekonomika augs par 3,5% līdz 4,5% gadā, tad pirmskrīzes līmenis varētu tikt sasniegts 2016.gadā vai 2017.gadā. Savukārt gadījumā, ja izaugsme saglabātos 5-6% apmērā, kā tas bija pērn un aizpērn, tad pirmskrīzes līmenis tiktu sasniegts jau 2014.gada otrajā pusē.Arī Lietuvas izaugsmes temps šogad nedaudz palēnināsies. Izaugsmi joprojām balstīs spēcīgs eksportējošais sektors, lielākās perspektīvas saistās ar pārtikas produktu eksporta pieaugumu Austrumu, īpaši Krievijas, tirgū. Tomēr Krievijas izaugsmes vājināšanās varētu piebremzēt Lietuvas ekonomikas līdzšinējo kāpumu. Tomēr sagaidāms, ka lielāks atspaids varētu nākt no iekšzemes patēriņa.Šogad Lietuvas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 3,2% apmērā, bet 2014.gadā tā varētu paātrināties līdz 3,5%.Igaunijā galvenie ekonomikas trumpji ir iekšzemes patēriņš, joprojām labā konkurētspēja un ES fondi. Neskatoties uz to, ka izaugsmes prognozes šim gadam (3,3%) atbilst pērn iespētajam, pirmā ceturkšņa vājais sniegums, Krievijas izaugsmes vājināšanās, kritums Somijas ekonomikā norāda uz to, ka, visticamāk, Igaunijas izaugsme šogad varētu izrādīties vājāka un noslīdēt pat pie 2%. Pozitīvāks varētu būt 2014.gads, kad Igaunijas izaugsme varētu paātrināties līdz 3,7%.