Transporta un loģistikas nozarē aizvien nozīmīgāki kļūst tieši multimodāli transporta savienojumi, tādējādi paaugstinot konkrētā reģiona konkurētspēju, kā arī paplašinot un uzlabojot kravu transportēšanas iespējas, tostarp drošumu, ātrumu un izmaksu efektivitāti. Taču tehnoloģiju attīstība jau šobrīd ļauj prognozēt, ka Latvija varētu spert soli tālāk un kļūt par pirmo valsti pasaulē, ieviešot hipermodālus jeb ne tikai dažādu transporta veidu, bet arī digitāli integrētus savienojumus, un kļūt par visu transporta mezglu centru reģionā, 11. septembrī notikušajā va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) rīkotajā ikgadējā starptautiskajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi atzina nozares eksperti.
Uzsver Latvijas sasniegto
Latvija var lepoties ar lidostām, neaizsalstošām ostām un plašu dzelzceļa tīklu, tomēr ir aktīvi jāstrādā, lai ieinteresētu jaunus tirgus šīs vērienīgās infrastruktūras izmantošanā, konferences dalībniekiem adresētā vēstulē norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzsverot, ka tās starptautiskais mērogs ir apliecinājums tam, cik nozīmīga šajā jomā ir Rīga un visa Latvija kopumā. "Mums ir jābūt gataviem arvien jauniem izaicinājumiem, lai varētu gūt maksimālu labumu no minētajām priekšrocībām, neuzskatot tās par pašsaprotamām un tādām, kuras a priori nodrošina lielu peļņu. Attiecībā uz šīs infrastruktūras izmantošanu ir jāspēj izstrādāt starptautiskajiem partneriem pievilcīgus un Latvijas tautsaimniecībai ekonomiski izdevīgus piedāvājumus," pauda M. Kučinskis.
Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis, atklājot konferenci, uzsvēra, ka Latvijas transporta un loģistikas nozarei ir jāiet kopsolī ar globālajiem procesiem, lai spētu noturēt konkurētspēju un savu nozīmīgo vietu transporta koridoros. "Lai spētu šajā pasaulē dzīvot, mums ir nemitīgi jāaug, jāpilnveidojas un jāmācās citam no cita. Kopīgiem spēkiem viss ir iespējams," pauda U. Augulis, piebilstot, ka Latvijai šajā jomā ir nozīmīga sadarbība ar kaimiņvalstīm, tostarp Skandināvijas valstīm, Baltkrieviju. "Mums piemīt visi priekšnosacījumi, sākot ar lielisko ģeogrāfisko stāvokli un beidzot ar augsti attīstītu transporta un loģistikas infrastruktūru, kas aptver visus transporta veidus, lai kalpotu par transporta un loģistikas izcilības centru, kas savieno Ziemeļeiropu un Āzijas valstis," uzsvēra ministrs.
"LDz ir nodefinējis savu darbību, balstot to uz trim pīlāriem – transports, loģistika un tehnoloģijas. Un mēs zinām, ka ikvienā no šīm jomām varam rast jaunus veidus, kā attīstīties un radīt augstāku pievienoto vērtību saviem klientiem un partneriem. Pēdējos gados mēs esam aktīvi izstrādājuši jaunus piedāvājumus sadarbībā ar partneriem Baltkrievijā, Krievijā, Ķīnā, Kazahstānā un citviet, kas dod iespēju savienot Ziemeļeiropu ar jebkuru Āzijas reģionu. Ir pilotprojekti, kuriem regulāra darbība vēl priekšā, bet ir jau šobrīd sekmīgi funkcionējoši projekti, piemēram, kravu ekspresvilciens Minska–Rīga, kas kopš pavasara pārvadājis jau vairāk nekā 100 vilcienu un pārsniedz sākotnēji plānoto "ekspreslaiku", 28 stundu vietā visu maršrutu veicot ātrāk nekā diennaktī. Attīstot sadarbību ar Ziemeļvalstīm, ir visas iespējas gan šo, gan citus maršrutus efektīvi noslogot un radīt papildu pienesumu gan Latvijas ekonomikai, gan nostiprināt Latvijas vadošo lomu reģionā," konferences dalībniekiem pauda LDz prezidents Edvīns Bērziņš.
Jāspēj izmantot izdevības
Visā pasaulē transporta un loģistikas nozare, tostarp arī dzelzceļa joma, šodien saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, uzdevumu vienlaikus gan samazināt pakalpojumu izmaksas, gan nodrošināt infrastruktūras kvalitatīvu uzturēšanu un tālāku attīstību, padarot šo transporta veidu pievilcīgāku kravu pārvadājumiem. "Manuprāt, piemērojoties straujajām pārmaiņām, Latvija šos izaicinājumus var izmantot savā labā," konferencē uzsvēra Zviedrijas Dzelzceļa operatoru asociācijas izpilddirektors Bjorns Vesterbergs, norādot, ka kravu pārvadājumu organizēšanā aizvien lielāka loma ir digitalizācijai un daudzi uzņēmumi pasaulē jau ir ieviesuši jaunās tehnoloģijas, tādējādi veicinot pārvadājumu nozares attīstību. "Ja šodien tiek aktīvi attīstīti multimodālie transporta savienojumi, tad jau tuvākajā nākotnē liela loma būs tā dēvētajiem hipermodālajiem jeb digitalizētajiem savienojumiem, un Latvija varētu būt pirmā valsts, kas šādus savienojumus ievieš. Īpaši būtiski tas ir arī kontekstā ar Eirāzijas savienojumiem, jo Jaunā zīda ceļa paplašinājumi arī kļūst digitālāki, nekoncentrējoties tikai uz fiziskajiem transporta savienojumiem," uzsvēra B. Vesterbergs.
B. Vesterbergs arī iezīmēja Latvijas iespējas kļūt par nozīmīgu tranzīta posmu preču transportēšanā starp Zviedriju un Ķīnu. "Patlaban Ķīna ir ļoti fokusēta uz Vāciju un arī uz Zviedriju, un ir skaidrs, ka Ķīnas kravu apmēri šajā virzienā nākotnē tikai augs. Šobrīd kravas tiek transportētas pārsvarā caur Baltkrieviju un Poliju, taču šajā maršrutā kravām bieži vien uz robežas Brestā ir kavēšanās nepietiekamās kapacitātes dēļ. Savukārt Latvijai jau patlaban ir izveidots labs savienojums gan ar Ķīnu, gan Ziemeļeiropu," akcentēja
B. Vesterbergs, piebilstot, ka tad, ja dzelzceļš caur Latviju spēs piedāvāt labu infrastruktūru, viegli pieejamus pieejas punktus, modernas tehnoloģijas, intermodālos termināļus, tad pārvadājumi caur Latviju partneriem būs interesanti. Runājot par Latvijas lomu tranzīta savienojumos, B. Vesterbergs uzsvēra Rail Baltica projekta nākotnes potenciālu, kā arī sadarbības aktivizēšanu ar Zviedriju, paplašinot prāmju satiksmi un palielinot vidēja mēroga konteineru pārvadājumu apjomus. "Rīgai ir labas perspektīvas paplašināt un attīstīt satiksmi ar Zviedriju, ja izdosies paplašināt prāmju satiksmi un pievērsties vidēja lieluma konteineru pārvadājumiem šajā maršrutā. Tāpat no Zviedrijas ir iespējams arī dažādu preču eksports uz Ķīnu, jo virkne Zviedrijas uzņēmumu, to skaitā IKEA, ABB, Volvo un citi, ir ieinteresēti eksportēt savas preces uz Ķīnu, kur tirgum ir tendence aizvien paplašināties," norādīja B. Vesterbergs.
Rīgas un kopumā Latvijas lomu transporta savienojumos ar Eiropas ziemeļu reģioniem uzsvēra arī Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerības sekretariāta direktors Odgeirs Danielsens. "Lai gan Latvija jau ir izveidojusi savienojumus ar Ķīnu, pie līdz šim sasniegtā apstāties nedrīkst, jo Ķīna nav koncentrējusies uz sadarbību tikai vienā virzienā, tā izmanto arī ziemeļu reģionu piedāvātās iespējas un ikvienā valstī, kuru apmeklē, pārrunā potenciālās sadarbības iespējas," norādīja O. Danielsens, piebilstot arī, ka Rīgai jāraugās ne tikai uz austrumiem un rietumiem, bet arī uz ziemeļiem, kam ir labs potenciāls. Viņš gan uzsvēra, ka nenoliedzama Latvijas priekšrocība ir†dzelzceļa savienojumi ar Krieviju.
Runājot par nākotnes tehnoloģiju potenciālajām iespējām, eksperts rosināja kravu apstrādē plašāk izmantot automatizētas sistēmas, kā arī būt drosmīgiem un turpināt spert soļus ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves projekta īstenošanā.
To, ka digitalizācija ir viens no attīstības stūrakmeņiem, kas var nodrošināt ekonomisko izaugsmi un attīstību, konferencē uzsvēra arī Siemens Mobility Oy izpilddirektors Somijā un Baltijas valstīs Juha Lehtonens. Kā piemēru viņš minēja noliktavu Somijā, kur tiek izmantotas elektrificētas lokomotīves, kas darbojas gan ar dīzeļdegvielu, gan elektrību, savukārt kravu iekraušana notiek pilnībā automatizēti un iekraušanas dokumentācija ir digitalizēta. Transportā un pārvadājumos viens no nākotnes izaicinājumiem ir procesu automatizācija, tostarp arī bezpilota tehnoloģiju izmantošana, prognozēja Lehtonens.
Analizējot iespējamos riskus, kas kavē turpmāku attīstību, LDz meitasuzņēmuma SIA LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols atgādināja, ka daļa Latvijas robežas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, kas tādējādi palielina atbildību par visu Eiropas Savienības politikas dokumentu ievērošanu, un tas atsevišķus sadarbības jautājumus transporta un loģistikas jomā padara par sava veida izaicinājumiem. Tajā pašā laikā ir daudz politikas instrumentu, kas ļauj atrisināt atsevišķus sadarbības šķēršļus, uzlabojot procedūras, piemēram, digitalizācija, kur Latvija jau ir starp līderiem dzelzceļa nozarē.
LDz konference Globālās transporta kustības izaicinājumi notika piekto gadu pēc kārtas, un šogad diskusijas tika veltītas Latvijas kā vadoša Ziemeļeiropas kravu loģistikas mezgla attīstībai, savienojot Āzijas valstis ar Skandināviju, kā arī par tālākas nākotnes attīstības perspektīvām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Konferencē šogad piedalījās ap 400 nozares pārstāvju no 24 pasaules valstīm.
Jozefs Šveiks