Latvijas ostās šogad 11 mēnešos pārkrāva 32,797 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
No šodienas personām, kuras šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā covidpass.lv, informēja Iekšlietu ministrija (IeM).
Pieņemot politisku lēmumu, Baltkrievijas eksporta pārorientēšana no Baltijas valstīm uz Krievijas Baltijas jūras baseina ostām ir iespējama triju četru gadu laikā.
Lietuvas valdība plāno svētdien pagarināt līdz 24.martam tranzīta periodu citu valstu pilsoņiem, kas atgriežas savās valstīs caur Lietuvas teritoriju, sestdien pavēstīja valdība.
Jaunākie dati par kravu apgrozījuma apjomu lielajiem kritumiem Rīgas un Ventspils ostā ir, maigi izsakoties, trauksmaini un liek uzdot jautājumus, vai un kā ostas un Latvijas tranzīta un loģistikas nozare kopumā attīstīsies tālāk. No trim lielajām Latvijas ostām tikai Liepājai izdevies saglabāt vairāk vai mazāk stabilu pārkraušanas dinamiku, turklāt tā ir vienīgā no lielā trijnieka, kurā, lai arī pavisam nedaudz, janvārī vērojams pārkrauto kravu pieaugums.
Jau rīt, 12.septembrī, Rīgā ieradīsies tranzīta nozares eksperti no visas pasaules, lai VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) rīkotā starptautiskā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi diskutētu par tendencēm, kas nosaka mūsu reģiona un visas pasaules transporta un tranzīta nozares aktualitātes un izaicinājumus, un kuras ietekmē arī Latvijas tranzīta nozares konkurētspējas paaugstināšanas iespējas.
Tranzīta pārvadājumi pa Ziemeļu jūras ceļu visa gada garumā tiek gaidīti ne ātrāk par 2035. gadu, un Ir visai iespējams, ka tranzīta kravu pārvadājumus pa šo ceļu veicinās klimata pārmaiņas.