Politiķis uzsvēra, ka valdība jau ir apstiprinājusi plašu atbalsta pasākumu paketi, taču ar to varētu nebūt pietiekami, un, visticamāk, tiks ieviesti "kaut kādi cenu griesti", virs kuriem cilvēku maksājumi par energoresursiem neaugs, bet tos segs valsts no budžeta līdzekļiem.
Pēc Kariņa vārdiem, pašlaik tiekot gaidīti Ekonomikas ministrijas aprēķini, "kur tos griestus pareizi noteikt".
Pēc premjera vārdiem, ja līdzekļi līdz šim nolemtajiem atbalsta pasākumiem pamatā tiek iegūti no budžeta pārpildes, tad plašākam atbalstam līdzekļi būs jāizņemas. Premjers labo budžeta situāciju skaidroja ar spēcīgu eksportu, bet Finanšu ministrija ir atzinusi, ka budžeta ieņēmumus būtiski vairo strauji augošā inflācija.
Valdības vadītājs atzīmēja, ka valsts ārējais parāds ir samazinājies līdz 43% no iekšzemes kopprodukta, un tas dod iespējas valdībai aizņemties.
Lai arī atbalsta pasākumi tiks paplašināti, nebūs iespējams ar vienu valdības lēmumu likvidēt visas Krievijas sāktā kara sekas, piebilda Kariņš.
Aicināts skaidrot, vai Latvijai pietiks gāzes apkures sezonai, Kariņš atkārtoti pauda, tās pietikšot. Pēc viņa stāstītā, valsts vajadzības pēc gāzes ziemas sezonā aplēstas 6,9 teravatstundu apmērā, bet pašlaik krājumi Inčukalnā pārsniedzot 7 teravatstundas un gāze tiekot iepirkta vēl.
Pašlaik jautājums ir par gāzes cenu, nevis par pieejamību, apgalvoja Kariņš.
Vērtējot "Latvijas gāzes" darbības, kas apgalvo, ka visas iedzīvotāju apgādei nepieciešamās gāzes tai neesot, jo daļa krājumu jau pārdota citiem, premjers uzsvēra, ka "Latvijas gāzei" kā publiskajam gāzes piegādātājam ir pienākums primāri nodrošināt gāzi iedzīvotājiem.