Liepājas Metalurgs prasīs valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā

Nākamnedēļ valdībai vajadzēs skatīt Liepājas metalurga audita rezultātus. Reizē ar tiem uz ministru galda nonāks arī uzņēmuma priekšlikumi glābšanai no bankrota. Rūpnīca prasa, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķirt jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā. Cita starpā ir prasība valstij izbeigt kriminālprocesu, ko policija ierosinājusi pēc līdzīpašnieka Kirova Lipmana iesnieguma.

Pirms nedēļas Finanšu ministrija iepazinusies ar īsto situāciju Liepājas metalurgā. Atklājies, ka uzņēmuma padomē esošie īpašnieki dzīvojuši ar milzu algām, ar vieglu roku ņēmuši kredītus un iesaistījušies aizdomīgos darījumos.

Presei jau iepriekš bija informācija, ka uzņēmuma vadībai maksātas milzīgas algas. Saprotot, ka to atklāšana nelabvēlīgi ietekmēs iespējas saņemt palīdzību no valsts, īpašnieki atalgojumu slēpa.

Tagad atklājies, ka 2010.gadā padomes priekšsēdētājam Sergejam Zaharjinam mēnesī maksāti 14 300 lati, viņa vietniekam Aleksejam Zaharjinam 13 300 lati. Valdes loceklis Iļja Segals mēnesī saņēmis 14 300 latus, galvenā ekonomiste Benita Imbovica – 10 000, bet valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjebs un izpilddirektors Leons Ptičkins 6000 katrs. 2011. un 2012.gadā šīs algas pakāpeniski ir samazinātas. 

2010.gadā LM sācis iesaistīties aizdomīgos darījumos. Piesaistīti starpnieki metāllūžņu iepirkšanā un gatavās produkcijas pārdošanā. Par lielāko starpnieku kļuva firma Metal Group Ltd., kas iepērk lūžņus no tiem piegādātājiem, ar kuriem iepriekš sadarbojās pats LM. Izmantots arī kāds Kipras ofšors (Scanalloys Limited), kura pārstāvis ir Latvijas pilsonis Radiks Nosirevs. Metāllūžņi iepirkti no Lietuvas uzņēmuma (Torlina UAB), kura īpašnieki ir arestēti par metāla kontrabandu uz Poliju. Par šādām shēmām policijai ziņoja viens no LM īpašniekiem Kirovs Lipmans. Viņš uzskata, ka, izmantojot starpniekfirmas, LM vadība iepirkusi metāllūžņus par paaugstinātām cenām un starpību piesavinājusies. Pēc Lipmana iesnieguma Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu. Šobrīd LM valdībai pieprasījis šo procesu izbeigt. Britu firma Stemcor UK Ltd. it kā esot solījusi LM 20 miljonu avansu par izgatavoto metāla produkciju. Taču ar metalurgu nesadarbošoties, ja tas būs iesaistīts kriminālprocesā.

Ekonomikas policijā Nekā personīga apliecināja, ka kriminālprocesā šobrīd izvērtē starpniekfirmu izmantošanu. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka izbeigt kriminālprocesu pēc kāda pasūtījuma neļauj Kriminālprocesa likums.

Pastāv aizdomas, ka Liepājas metalurgs ir iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmās caur Polijas firmām, kurām pārdod gatavos metālizstrādājumus. To, ka Liepājas metalurga sadarbības partneri tiek turēti aizdomās par krāpniecību, apliecinot Polijas nodokļu administrācija. Piemēram, viens no šiem uzņēmumiem deklarējis, ka nodarbojas nevis ar metāla, bet gan ar apģērbu tirdzniecību.

Aprīlī Liepājas metalurgam jāatdod 4 miljonu lati latu Itālijas bankai Unicredit. Uzņēmums esot lūdzis bankai maksājuma atlikšanu, taču itāļi pateikuši nē. Turklāt saskaņā ar līgumu banka jebkurā brīdī var pieprasīt visu 51 miljonu atgriešanu, ja rodas citi parādi. Un tādi piemēri ir. Uzņēmums ir kavējis 22 miljonus latu lielās kredītlīnijas atmaksu SEB un Citadeles bankai. Tā kā itāļu kredītu ir garantējusi Latvijas valsts, ir iespējams ass 51 miljonu cirtiens budžetā. 

Uzņēmumam neveicas sarunas ar Latvenergo, kuram parādā ir 8 miljonus. No energokoncerna saņemta prasība tos samaksāt līdz 28.martam, pretējā gadījumā pret metalurgu tiesā tikšot iesniegts maksātnespējas pieprasījums. 

Vēl jāpieskaita 13 miljonu parāds metāla iepircējam Stemcor un dažādas summas vietējiem uzņēmumiem. Kopējie parādi 104 miljoni. Pret metalurga meitasuzņēmumu Liepājas osta LM prasību tiesā par 11 miljonu piedziņu vērsis Valsts ieņēmumu dienests. Spriedumu pasludinās aprīlī. Iztrūkums uz gada beigām varētu būt 96 miljoni latu.

Metalurga sagatavotais glābšanas plāns paredz atlikt parādu atdošanu un palielināt valsts garantijas. Rūpnīca no valsts prasa atļauju pagaidām nemaksāt Latvenergo 17 miljonus, palīdzēt samaksāt itāļu bankai UniCredit 11 miljonus, kā arī izsniegt valsts garantijas par vēl 18 miljoniem latu. Metalurgs arī ierosina aizliegt metāllūžņu izvešanu no valsts, lai tie par lētu cenu nonāktu tikai Liepājā.

Valdība vairs gaidīt nevar, problēma ir jāsāk risināt, jo tuvojas termiņš, kad jāmaksā Itālijas bankai. Lai arī koalīcijā jautājums apspriests nav, otrdien valdībā plānots skatīt situāciju Liepājas metalurgā.

Finanšu ministrs ir noskaņots pretimnākoši. Ja metalurgs atradīs investoru un piedalīsies ar ieguldījumiem, atbalsts esot iespējams.

Savukārt, Reformu partijā ir pretēji viedokļi. Līderis Valdis Zatlers ar abām rokām iestājas par uzņēmuma glābšanu. Valsts atbalsts krīzē nonākušiem uzņēmumiem esot efektīvs, jo, piemēram, Parex bankas gadījumā valsts drīzumā būšot atguvusi lielāko daļu ieguldītās naudas. Turpretī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis ir skeptisks par to, vai Liepājas metalurgu vēl vispār iespējams glābt.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, sagaidāms, ka īpašnieki varētu lūgt tiesiskās aizsardzības procesu, lai izvairītos no bankrota. Tomēr finanšu ministrs kategoriski noliedz, ka valsts pārņems Liepājas metalurgu kā gadījumā ar Parex un airBaltic. Valstij neesot intereses metalurģijas biznesā.