Gadījumā, ja trūcīgas ģimenes vai personas materiālais stāvoklis ir uzlabojies, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi gadā neņem vērā trīs mēnešu ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram, informēja labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atgādina, ka valstī noteiktā ārkārtējā situācija drīz beigsies, līdz ar to beigsies arī lielākā daļa likumā noteikto atbalsta pasākumi Covid-19 seku novēršanai, tomēr joprojām tiks turpināts atbalsts darba tirgus stabilizēšanai.
"Šovasar, kad krīzes dēļ daudzās jomās ir izteikts darbaspēka trūkums, tā ir iespēja sezonas darbos iesaistīt arī personas, kuras nereti izvēlas nestrādāt, jo baidās zaudēt sociālo atbalstu," norādīja ministre.
Ministre uzskata, ka trūcīgo un maznodrošināto iesaistīšana sezonas darbos ir iespēja, ko var izmantot lauksaimnieki, kas ceļ trauksmi par darba roku trūkumu. Darbaspēka resursi meklējami arī bezdarbnieku rindās, jo no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu.
Šāda norma iekļauta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2019.gadā tika nodarbināti 3340 sezonas laukstrādnieki. Vidējais ienākums uz vienu sezonas laukstrādnieku pērn bija 422 eiro.
Covid-19 krīzes laikā valdība pieņēmusi virkni lēmumu, lai cilvēku iesaistīšanos darba tirgū padarītu elastīgāku, tostarp, ar grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā pagarināts periods, uz kuru bezdarbnieks drīkst iesaistīties īslaicīgos darbos, nezaudējot bezdarbnieka statusu.