Somu biznesu un Šķēles radinieku daļas izpircis uzņēmējs Guntars Kokorevičs, kurš kļuvis par vienīgo tirgū dominējošās kompānijas L&T īpašnieku. Darījuma summu puses neatklāj, bet droši, ka tā pārsniegusi 10 miljonus eiro.
"Tā jau tā lieta ar L&T ir, ka tas bija jāpērk, nevis ar viņu varēja konkurēt. L&T ir ārkārtīgi daudz mazu klientu. Nevar no viņiem pārņemt, piemēram, visu Dārzciema ielu. Tu esi izveidojis jaunu maršrutu, jaunas izmaksas, bet ieņēmumi tur nav lieli," iemeslus L&T pirkšanai klāsta Kokorevičs.
Lai samaksātu L&T īpašniekiem Somijā, Kokorevičam bija jāpārdod savs atkritumu operators Vides pakalpojumu grupa (VPG). To no Kokoreviča nopirka kompānija Zaļā josta, kas arī strādā atkritumu nozarē, bet līdz šim pati nebija nodarbojusies ar atkritumu izvešanu.
Darījuma beigās tirgū aizvien paliek divi atkritumu operatori – L&T un VPG. Taču saikne starp abu īpašniekiem liek šaubīties, vai tie tiešām ir dalīti uzņēmumi. Zaļā josta ieguvusi tiesības uz VPG, samaksājot tikai nelielu daļu no pirkuma summas. Tādēļ VPG manta ir ieķīlāta par labu Kokorevičam piederošajai firmai Bioinvest, liecina Komercķīlu reģistra dati. Kokorevičs var atprasīt savu iepriekšējo uzņēmumu tiklīdz Zaļā josta kavē pārējās naudas atdošanu.
Tāpat saistīti ir abu uzņēmumu darbinieki un īpašnieki. Piemēram, viens no Zaļās jostas īpašniekiem Jānis Vilgerts vēl nesen strādāja VPG padomē, savukārt cits - Finanšu restrukturizācijas risinājumi (FRR) līdz 2008.gadam piederēja Šķēles ģimenei. FRR valdes loceklis Ilmārs Vekters ir vadībā arī citos ar Šķēlēm saistītos uzņēmumos.
Pēdējā darījuma ietvaros Kokorevičs oficiāli atpircis atlikušos 10% no Šķēles radiem un partneriem.
Kokorevičs de facto apgalvo, ka netiek veidots vienots uzņēmums un L&T un VPG strādās atsevišķi. "Vēl ir pāragri spriest kā notiks tirgus pārdale vēlāk," saka L&T īpašnieks.
Somijas investoru aiziešanai no Latvijas ir divi iemesli – orientēšanās uz peļņu nesošu izaugsmi pašu mājās un Rīgas pašvaldības plāni atkritumu apsaimniekošanā, kas apdraud L&T pozīcijas.
Rīga grasās iegrožot atkritumu operatoru darbības lauku, starp četriem operatoriem konkursa ceļā sadalot trīs pilsētas daļas. "Mēs redzējām, ka šādas izmaiņas palielina riskus mūsu biznesam. Tas padarīja vieglāku lēmumu pieņemšanu [par aiziešanu no Latvijas]," saka Somijas kompānijas Lassila&Tikanoja finanšu direktors Timo Leinonens.
Taču par ārvalstu kompānijas aiziešanu nesēro Rīgas domē. Pašvaldības vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš pauž, ka pilsēta grib ieviest kārtību atkritumu saimniecībā, bet, ja investoru no Somijas tas neapmierināja, tad "tā ir viņu darīšana".
Pašvaldība nu jau trešo sasaukumu vairāk runā par reformu nekā dara. Tagad tā izvērtē iespēju, ko pasviedusi atbildīgā ministrija, ka varētu nesludināt konkursu uz atkritumu izvešanu dažādās pilsētas daļās, bet veidot publisko-privāto partnerību. Pašvaldība pasūtījusi juristiem vērtēt, kā tas varētu izpausties. Vērtēšana ilgs divus mēnešus, tad dome lemšot kā rīkoties.