Tjarve teica, ka šādi rīkojas TV3 un Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), panākot obligātās retranslācijas atcelšanu kabeļtelevīzijas tīklos no 31.marta, un nav iemesla, kādēļ LTV nevarētu rīkoties līdzīgi. Tomēr ilgtermiņā viņš vēlētos LTV aiziešanu no reklāmas tirgus gandrīz pilnībā, pārejot uz finansējumu no sabiedrības nodevām un dažiem ļoti ekskluzīviem reklāmas vai sponsorēšanas līgumiem, kurus noslēgtu izsoles vai konkursa kārtībā.
Tjarve, kurš jau reizi ir vadījis LTV 2000.gadu sākumā, izteicās publiskā diskusijā, kurā piedalījās visi astoņi kandidāti uz LTV valdes amatiem. Diskusijas gaitā no valdes priekšsēdētāja un citu amatu kandidātu puses izskanēja dažādas idejas - gan par LTV turpmāko finansēšanas modeli, gan par sabiedriskās televīzijas satura un organizācijas struktūras uzlabošanu.
Valdes priekšsēdētāja amata kandidāte Ginta Krivma, kas patlaban vada sabiedriskās domas un mediju auditoriju pētīšanas firmu TNS Latvia, uzsvēra, ka LTV ir jāatkaro savs kādreiz labais zīmols un reputācija, jo "LTV stagnē un degradējas".
Krivmas teiktais izraisīja nelielu rosību publikā, kuru pārsvarā veidoja LTV ēkas bijušajās ēdnīcas telpās sapulcējušies LTV darbinieki, taču turpinot kandidāte teica, ka viņas mērķis, pārņemot sabiedriskās televīzijas vadību, būtu darīt visu, lai LTV struktūra un organizācija atbilstu kvalitatīva satura ražošanai.
Trešais valdes priekšsēdētāja amata kandidāts Ivars Belte teica, ka galvenais, kas jādara LTV auditorijas atgūšanai, ir gados jaunākas, ekonomiski aktīvas skatītāju kopas uzrunāšana ar pienācīgu saturu.
Arī bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, kas kandidē uz valdes locekļa amatu ar atbildību par programmas attīstību, teica, ka LTV neuzrunājot gados jauno auditoriju. Viņš cerot LTV valdes locekļa amatā likt lietā savas zināšanas un pieredzi "pārmaiņu vadībā", lai panāktu izmaiņas televīzijas piedāvājumā.
Līdzīgas domas diskusijā izteica valdes locekļa amata kandidāte Jana Semjonova, kura no 2004.gada ir LTV 7.kanāla satura redaktore, uzskatot, ka vajadzīgas vairāk bērnu, jaunatnes un kultūras programmas, vienlaikus ieviešot "kvalitātes menedžmentu", lai saturs būtu labs.
Diskusijas gaitā Semjonovai izskanēja pārmetumi, ka LTV7 raidlaiku nopirkuši komersanti, kas pārraida nekvalitatīvus "TV veikalus". Semjonova atbildēja, ka principā viņa labprāt pārtrauktu šādas maksas pārraides, taču to iekļaušana "izriet no LTV ieņēmumu plāna".
Savukārt valdes locekļa kandidāts ar garu pagātni reklāmas un mārketinga nozarē Sergejs Ņestorovs savu uzstāšanos diskusijā iesāka, skaitot dzejolīti par bērnu krustcelēs (ar ko domāta LTV), un izteica ticību, ka, izmantojot savu pieredzi, varētu palīdzēt LTV padarīt par "tirgus līderi" starp Latvijas elektroniskajiem medijiem. Jau patlaban LTV ir daudz spēcīgu raidījumu, tikai tos nepietiekami prezentē sabiedrībai, respektīvi, neveido pietiekami spēcīgi sabiedriskās televīzijas zīmolu, viņš teica.
Arī Tjarve izteicās par, viņaprāt, spēcīgu programmu un televīzijas personību atsaukšanu atpakaļ darbā, kā arī jaunu talantu attīstīšanu. Konkrēti Tjarve teica, ka LTV vajadzētu atsākt tādu diskusiju raidījumu kā "Kas notiek Latvijā?" un atsaukt atpakaļ darbā žurnālistu Jāni Domburu un citus, viņaprāt, spējīgus talantus, kas LTV pēdējos gados pametuši.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā diskusijā uzstājās arī abi kandidāti valdes locekļa amatam finanšu un tehnoloģiju jautājumos. VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis norādīja, ka LTV būs vairāk jāpievēršas satura pieejamībai internetā un mobilajās ierīcēs.
Savukārt Māris Skujiņš, kas strādājis arī kā valdes loceklis maksas televīzijas kompānijā Baltcom, uzskata, ka "finanses un tehnoloģijas ir LTV mugurkauls", taču saturs esot vairāk jāpiemēro jaunākai auditorijai.
Vaicāti, vai viņiem ir kāda "politiskā mīlestība", kandidāti izteicās, ka viņi to paužot, balsojot kārtējās vēlēšanās, un nepieminēja piederību kādai konkrētai partijai. Krivma uzsvēra, ka ideāli LTV būtu jābūt "vienādi tālu no politikas un tirgus", bet Belte sacīja, ka LTV vadītājam ir jābūt spējīgam diskutēt ar politiķiem un panākt, lai tie saprot sabiedriskās televīzijas vajadzības un sniedz tai pienācīgu finansējumu.
Tomēr, vaicāts par iespējamu politisko spiedienu, kas izdarīts uz krieviski raidošo mediju kompāniju Baltijas Mediju alianse, kur viņš agrāk bijis izpilddirektors, Belte sacīja, ka, pildot savu amatu, par iespējamiem satura veidotāju kontaktiem ar Saskaņas centru (SC) neesot zinājis un par šādiem jautājumiem nav atbildējis.
Tjarve lika saprast, ka, tāpat kā iepriekšējā reizē, vadot LTV, viņš nepakļausies, ja valdības vadītājs aizrādīs, ka sabiedriskā televīzija prasa valsts finansējumu, bet raida "sliktas lietas" par valdību.
Diskusijas gaitā no publikas galvenokārt komentārus un jautājumus izteica sapulcējušies LTV darbinieki, kādai personai pat sūdzoties, ka neesot pienācīgi pieminēta un atzīmēta kādas bijušās diktores aiziešana mūžībā, bērēs nav bijušas LTV amatpersonas.
Kā ziņots, NEPLP pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.
Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Pēc iesniegto dokumentu atbilstības izvērtēšanas nolikuma prasībām dalību konkursā turpināja 41 kandidāts.
Pēc pretendentu uzklausīšanas dalībai otrajā kārtā tika izvirzīti deviņi pretendenti - trīs katra amata kandidāti, kas saņēmuši NEPLP augstāko novērtējumu. Viens no šiem kandidātiem no turpmākas dalības konkursā atteicās.
6.martā notiks NEPLP sēde, kurā pretendenti prezentēs savu redzējumu un apņemšanos attīstīt LTV kā sabiedrisko mediju, par ko atsauksmes NEPLP sniegs šim nolūkam uzaicinātais Igaunijas sabiedriskā medija valdes priekšsēdētājs Marguss Allikmā, kurš pērn tika pārvēlēts uz otro termiņu.
7.martā Fontes iepazīstinās NEPLP ar novērtējuma ziņojumu par katru kandidātu. Saskaņā ar konkursa nolikumu kandidātu vērtēšanas rezultātus ņems vērā NEPLP, pieņemot gala lēmumu par LTV valdes locekļu iecelšanu.