Augstskolu pedagogi atšķirībā no pirmsskolas un vispārējās izglītības posma kolēģiem nav saņēmuši kompensāciju par attālinātā mācību procesa īstenošanu. Nozares arodbiedrība aicina neveidot atšķirīgu attieksmi pret pedagogiem un veikt izmaksu nekavējoties, nevis sagaidot augstskolu un koledžu gada pārskatu iesniegšanu, kā to lēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa.
Arodbiedrība vērš uzmanību uz to, ka šis process var ieilgt līdz akadēmiskā gada beigām vai pat līdz rudenim. Arī augstskolas pievienojas šai prasībai, norādot, ka nav pieļaujama situācija, ka augstskolu mācībspēkus nodala no citiem pedagogiem – tie visi ir vienas sistēmas dalībnieki, kas savā starpā ir cieši saistīti.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) uzsver, ka, līdzīgi kā citu izglītības līmeņu pedagogiem, arī augstskolu docētājiem šajā periodā izdevumi ir pieauguši – gan mājsaimniecības vajadzībām, gan dažādu iekārtu iegādei. Lai gan universitāte spēj nodrošināt saviem darbiniekiem atbilstošu tehnoloģisko aprīkojumu un drošu vidi attālinātajām studijām savās telpās, ko augstskolas vadība visa perioda laikā aicinājusi izmantot, vairākums docētāju studiju procesu pilnībā vai daļēji nodrošina no savām mājsaimniecībām dažādu iemeslu dēļ, skaidro LLU pārstāve Lana Janmere. Pirmkārt, viņi darbavietā parasti nokļūst ar sabiedrisko transportu, kas Covid-19 apstākļos nav uzskatāms par drošu pārvietošanās līdzekli. Otrkārt, mācībspēki audzina dažāda vecuma bērnus, kuri jau vairākus mēnešus atrodas mājās. Treškārt, attālināto studiju procesa organizēšana no mājām ir vienīgais risinājums studiju procesa nepārtrauktībai tādā gadījumā, ja pedagogs ir kļuvis par Covid-19 kontaktpersonu vai arī pats ir saslimis.
Arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) pauž neapmierinātību par to, ka augstākās izglītības iestādēm Covid-19 ierobežojumu radītie zaudējumi nekādā veidā vēl nav kompensēti, nemaz nerunājot par papildu piemaksām mācībspēkiem. "Kompensācijas akadēmiskajam personālam ir vairāk nekā nepieciešamas, lai mazinātu pašreizējo negatīvo situāciju. Augstskolu mācībspēki ir atstāti novārtā, lai gan viņu ieguldītais darbs ir nenovērtējams, nodrošinot augstākās izglītības nepārtrauktību krīzes apstākļos. Milzīgu darba apjomu ir prasījusi pēkšņā nepieciešamība īsā laikā pilnībā pārskatīt mācību formu, saturu un veidu, kā nodrošināt studējošo iekļaušanu studiju procesā. Nereti tas nozīmē darbu līdz desmitiem vai vienpadsmitiem vakarā. Jāņem vērā arī tas, ka, lai pabeigtu studiju kursus, lielu daļu mācību vielas ir nepieciešams apgūt laboratorijās pie iekārtām, taču to izdarīt pašreizējo ierobežojumu dēļ ir apgrūtinoši," teic RTU administratīvais direktors Juris Iljins. Viņš atgādina, ka ierobežojumu dēļ iepriekšējais studiju gads beidzās tikai augusta vidū, taču jaunais sākās jau septembra vidū, tāpēc mācībspēkiem nebija iespējams atpūsties pilnvērtīgā atvaļinājumā. Ilgtermiņā tas atstāj sekas. Arī studenti ir jau paguruši, un tas pasniedzēju jau tā smago situāciju apgrūtina vēl vairāk, jo, lai iemācītu, ir vēl vairāk individuāli jāstrādā ar studentiem. Vēl viens mīnuss ir arī tas, ka daļai skolu pedagogu pašvaldības kaut ko piemaksā, lai pārvarētu krīzi, taču augstskolām šāds atbalsts nav pieejams.
Runājot par kompensācijas apmēru, J. Iljins uzskata, ka tam vajadzētu būt līdzvērtīgam ar visu nozaru augstskolu mācībspēkiem. Tā kā mācībspēki nav saņēmuši piemaksas Covid-19 radīto seku dēļ, summai jābūt vismaz 1000 eiro, jo tas ir par darbu gada garumā. Daugavpils Universitātes (DU) arodbiedrības priekšsēdētāja Alīna Romanovska atzīst, ka galvenais tomēr ir nevienlīdzības novēršana, piebilstot, ka augstskola nav rēķinājusi, cik liela summa būtu atvēlama. Iespējams, vismaz tikpat, cik vispārējās izglītības posma pedagogiem. Taču arī viņi galu galā no 300 eiro, atskaitot visus nodokļus, saņēma vien pusi, un šis it kā cēlais žests tika padarīts smieklīgs.
DU ir to augstskolu vidū, kuras apsver iespēju piešķirt pabalstus no sava budžeta. DU gadījumā tie būtu 30 eiro, neatvelkot no šīs summas nodokļus. LLU un Latvijas Universitāte apliecina, ka šis jautājums ir dienaskārtībā, bet konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti. LLU ir aprēķinājusi un iesniegusi ministrijām informāciju par zaudējumiem, kas radušies universitātei kā iestādei gan pagājušā gada pavasara mēnešos, kad pirmo reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, gan 2020. gada rudens semestrī. Tos izvērtējis un apstiprinājis zvērināts revidents. Kopumā tie ir nepilni 400 000 eiro. Taču arī par šo izdevumu segšanu vēl nav skaidrības.
Jāpiebilst, ka privātajām augstskolām un koledžām šobrīd ir pieejams atbalsts, ko saņem komersanti, piemēram, grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, dīkstāves atbalsts, algu subsīdijas, nodokļu brīvdienas, bet valsts dibinātās augstskolas un koledžas šim atbalstam nekvalificējas. Atvieglojumi līdz šim pienācās valsts augstskolu studentiem.