Lai iegūtu sertifikātu par eksāmena nokārtošanu, nepieciešams pārvarēt 5% barjeru - šos punktus iespējams iegūt arī bez lielām matemātikas zināšanām, aģentūrai LETA sacīja Rudiņš.
Viņš uzskata, ka zemā latiņa, kas skolēniem jāpārvar, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu, nemotivē skolēnus censties mācīties un darīt vairāk. Rudiņš minēja Igaunijas piemēru, kur sertifikāta iegūšanai nepieciešams pārvarēt teju 20% slieksni. Tas, viņaprāt, rosina eksāmena kārtotāju censties izpildīt pēc iespējas vairāk uzdevumu, pirms tam, protams, vairāk sagatavojoties.
Rudiņš norādīja, ka skolēni nereti pat necenšas izpildīt matemātikas eksāmena trešo daļu, kurā ietverti nestandarta uzdevumi, uzskatot, ka tie ir pārāk sarežģīti.
Rudiņš sacīja, ka šo uzdevumu pamatā ir lietas, kas tiek apgūtas jau pamatskolā, tāpēc vidusskolas absolventam šo uzdevumu risināšanai nepieciešama spēja zināšanas izmantot nestandarta situācijās.
"Pliki fakti jau neko nedod - svarīgi, ja tos māk pielietot nestandarta situācijās," uzsvēra Rudiņš, turpinot, ka nereti nācies secināt, ka skolēni pat nespēj izmantot tiem piedāvātās formulu lapas, kas agrāk, kārtojot eksāmenus, netika izsniegtas.
Rudiņš skaidroja, ka matemātika, tāpat kā ķīmija un fizika, ir sarežģīta. Tās apgūšanai jābūt speciālai domāšanai, kuru var trenēt tikai ar sistemātisku darbu.
"Rezultātu sasniegšanai nepieciešams sistemātisks darbs - nepilnīgi apgūstot vai izlaižot kādu tēmu, veidojas zināšanu robs, tādējādi apgrūtinot katra nākamā temata apgūšanu," skaidroja Rudiņš.
Viņš ir pārliecināts, ka no matemātikas kā no obligātā eksāmena atteikties neizdosies. Tā pozīcijas stiprina arī vēlme ieviest ķīmijas un fizikas eksāmenus. Eksakto zinātņu eksāmenu ieviešana, viņaprāt, nav līdzeklis intereses un zināšanu vairošanai, tomēr, kā parāda darba devēji, Latvijai trūkst šo jomu speciālistu, tāpēc eksāmens daudziem tomēr varētu kalpot kā dzinulis.