Ņemot vērā sabiedrības novecošanu daudzās Eiropas valstīs, ar migrantiem tiek saistītas jaunas ekonomiskās iespējas. Tomēr to, tieši kāda būs pieaugušās migrantu plūsmas ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ES, pagaidām precīzi apgalvot nav iespējams, atliek vien izteikt prognozes, norāda ekonomikas analītiķi.
"Eiropai ieceļotāji būs vajadzīgi. Latvijā līdz šim neapzinātais efekts varētu būt tāds, ka bēgļu ierašanās Rietumeiropā samazina pieprasījumu pēc viesstrādniekiem no Baltijas," norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka tas var mazināt Latvijas iedzīvotāju vēlmi strādāt rietumvalstīs, jo tur būs lielāka konkurence. Savukārt bēgļu ierašanās Latvijā, pēc eksperta domām, var mazināt darba tirgū pieprasījumu pēc to cilvēku, kuri no Latvijas devušies strādāt citur, atgriešanās mūsu valstī, tomēr nebūs izšķirošais reemigrācijas procesa faktors.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka norāda, ka Latvijā patlaban saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos vairāk tiek saskatīti dažādi riski un mazāk tiek ņemti vērā ieguvumi, un, ja analītiskuma trūkst politiskajā līmenī, analītiskumu nevar prasīt no sabiedrības. Sauka norāda, ka patlaban Latvijas uzņēmējdarbībai katrs strādājošais ir zelta vērtē un pēdējā laikā uzņēmējdarbības organizācijas runā par imigrācijas normatīvo dokumentu maiņu, lai varētu piesaistīt papildu darbaspēku.
Savukārt, ja runa ir par migrantiem, kas masveidā ierodas Eiropā, tad ir daudz nezināmo arī saistībā ar pašu migrantu mērķiem, teic Sauka un uzsver, ka "līdz ar to nevar izslēgt, ka taisnība ir tiem cilvēkiem, kuri pašreizējā situācijā saskata riskus". Patlaban grūti paredzēt, kā attīstīsies situācija, bilst ekonomists. "Ja pieņemam, ka patvēruma meklētāji Latvijā gatavojas palikt un integrēties, tad sliktuma nav nekāda, drīzāk ir ieguvumi," spriež Sauka. Arī Strautiņš izsaka viedokli, ka nākamajos gados, iešūpojoties mūsu valsts ekonomikai, darba vietas atradīsies ne tikai Latvijas iedzīvotājiem un repatriantiem, bet arī patvēruma meklētājiem.
"Pat ja ir runa par 1000 patvēruma meklētājiem, tā ir tikai neliela daļa no Latvijā strādājošajiem. Darba vietu skaita pieaugums pēckrīzes gados bija desmitos tūkstošu. To gan var neizdoties atkārtot. Pēdējā gadā darba vietu skaits gandrīz nav mainījies. Taču darba vietu skaits atkal var augt nākotnē," teic Strautiņš, piebilstot, ka lielākā problēma gan Latvijā, gan Eiropā ir nevis bēgļi, bet negatīva dienaskārtība cilvēku galvās, rūpējoties nevis par to, lai notiktu kaut kas labs, bet gan par to, lai nenotiktu kaut kas slikts. Strautiņš atgādina, ka Latvijas ekonomiku patlaban uz leju velk divi faktori - Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un joprojām sarūkošais kredītportfelis.
Ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka Latvija patvēruma meklētājus var uzņemt, humāna rakstura vadīta, taču ekonomiskā guvuma, pastāvot pašreizējam tautsaimniecības modelim, no tā nebūs. "Patvēruma meklētāju uzņemšana no ekonomiskā viedokļa ir izdevīga tādai valstij kā Vācija, kura ražo vairāk nekā patērē. Uzņēmumi baidās kāpināt algas, lai nezaudētu konkurētspēju, tādējādi bēgļu uzņemšana rada iespēju konkurētspēju saglabāt. Vienlaikus, lai arī iebraucēji, visticamāk, pelnīs mazāk nekā vietējie speciālisti, ar viņu palīdzību iespējams palielināt valsts iekšējo patēriņu," ekonomiskās nianses skaidro Ošlejs.
Pēc Ošleja domām, ja gribam, lai arī Latvijā ieceļotāju uzņemšana radītu ekonomisko labumu, nepieciešams radīt tādu tautsaimniecības modeli, kāds ir Vācijā vai Zviedrijā, respektīvi, ar lielu eksportējošo nozaru īpatsvaru ekonomikā. Eksperts uzskata, ka Latvijas ekonomikai galvenokārt vajadzīgs nevis lēts darbaspēks, bet gan jaunās paaudzes ražojošie uzņēmumi. "Diemžēl Latvija aizvien patērē vairāk nekā rada, līdz ar to arī patvēruma meklētāju uzņemšana notiks uz parāda," spriež Ošlejs.
Visu Mārtiņa Apiņa rakstu Bēgļi vakances neaizpildīšot lasiet otrdienas, 22.septembra, laikrakstā Diena!