Meklē atbalsta iespēju NVO

Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu programmā punkta par IIN viena procenta novirzīšanu NVO nav, toties ir cits: "Lai stiprinātu NVO, iekļaut atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām attaisnotajos izdevumos." Saeimas deputāts Jānis Upenieks (Vienotība) iniciatīvu skaidro ar faktu, ka uzņēmēju atbalsts sabiedriskā labuma organizācijām pēc nodokļu reformas ir dramatiski krities. 

Lūdzēja lomā

"Nav noslēpums, ka Latvijā nevalstiskais sektors, lai gan augošs un varošs, nepārtraukti cīnās par neatkarīga finansējuma piesaistīšanu. Latvijā ir organizācijas, kas dzīvo no projektu naudas, no valsts pasūtījumiem vai no sociālās uzņēmējdarbības ienākumiem vai konkurē par citu finansējumu, piemēram, uzņēmumu un privātpersonu ziedojumiem. Biedru naudas reti sedz pat elementārākos izdevumus, piemēram, pasta un sakaru izdevumus," Dienai atzīst Reto slimību alianses valdes priekšsēdētāja, Latvijas Hemofilijas biedrības vadītāja Baiba Ziemele. Arī viņas vadītajām organizācijām ir problēmas ar finansējuma piesaisti. Lielākā daļa darbu tiek veikti brīvprātīgi, bez atalgojuma un finansējuma.

"Pārstāvot pacientu intereses jau vairāk nekā desmit gadu un esot pasaules un Eiropas ietekmīgāko pacientu organizāciju tīklos, ar kolēģiem no citām valstīm regulāri pārrunājam finansējuma piesaistīšanas iespējas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Vairākās citās Eiropas valstīs šādas biedrības saņem dotācijas vismaz viena darbinieka algošanai un ofisa uzturēšanai no valsts, piemēram, veselības ministrijas vai valdības, bet citās sabiedrība ir bagātāka un labprāt ziedo naudu organizāciju darbībai, ne tikai atsevišķiem projektiem vai vajadzībām, piemēram, zālēm, ārstēšanai. Labākais piemērs, manuprāt, ir Lietuva, kur katrs iedzīvotājs var novēlēt 2% no sava iedzīvotāju ienākuma nodokļa konkrētai biedrībai vai nodibinājumam. Tas veiksmīgi darbojas jau 15 gadu un ir ļāvis nevalstiskajam sektoram būt stipram un neatkarīgam," norāda Ziemele.