Kā Dienai norādīja Tieslietu ministrijā (TM), piezīme ir vismazākais no disciplinārsodiem, ko paredz Notariāta likums. Lemjot jautājumu par zvērināta notāra disciplināro atbildību, cita starpā tiek ņemta vērā arī līdzšinējā zvērināta notāra darbība. Atbilstoši Notariāta likuma 183. pantam par pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra darbību, var uzlikt šādus sodus: izteikt piezīmi, izteikt rājienu, piemērot naudas sodu no 150 līdz 5000 eiro apmērā. Savukārt saskaņā ar Notariāta likuma 189. panta pirmo daļu tieslietu ministram disciplinārlietā ir tiesības piemērot 183. pantā noteiktos sodus, kā arī tiesības sodīt zvērinātu notāru ar šādiem disciplinārsodiem: pārcelt citā prakses vietā uz laiku līdz gadam vai atcelt no amata.
Notārs pārkāpj likumus?
LZNP pērn jūnijā veica Pilnvaru reģistra lietošanas tiesiskuma un pareizības uzraudzības pasākumus, kuru rezultātā tika konstatēti datu pieprasījumi par zvērinātas notāres I. Ķ. 2019. gada 30. maija ierakstiem. Pieprasījumi par šiem datiem veikti 2019. gada 3. jūnijā plkst. 17.36 par 11 ierakstiem un plkst. 18.21 arī par 11 ierakstiem. Konstatēts, ka šos pieprasījumus veikusi zvērinātas notāres Eglītes palīdze Dace Bormane-Sloga. Par šo faktu LZNP pieprasījusi Eglītei un arī Bormanei-Slogai sniegt paskaidrojumus.
Pēc iepazīšanās ar paskaidrojumiem LZNP ierosinājusi disciplinārlietu pret zvērinātu notāri Eglīti par iespējamu disciplinārpārkāpuma izdarīšanu – par notariāta noslēpuma principa neievērošanu un nodevusi lietu izskatīšanai LZNP Disciplinārlietu komisijai.
Būtiski, ka disciplinārlietas izskatīšanas laikā komisija bija saņēmusi arī kāda zvērināta advokāta un Saveļjevas pilnvarnieka sūdzības par prettiesisku pilnvaru pārbaudi pilnvarojumu reģistrā un notariāta noslēpuma izpaušanu.
Disciplinārlietu komisija pēc lietas izskatīšanas, kuras laikā notārei un viņas palīdzei tika pieprasīts iesniegt papildu pierādījumus, secināja, ka disciplinārlieta daļā par notariāta noslēpuma principa neievērošanu, pārkāpjot Notariāta likuma un LZNP Ētikas kodeksu, izbeidzama, jo disciplinārlietas ietvaros neesot iespējams noskaidrot ziņu izpaušanas avotu. Savukārt zvērinātas notāres Eglītes rīcība, pieļaujot savas palīdzes Bormanes-Slogas prettiesisku darbību – nepamatotu personas datu apstrādi –, tika atzīta kā disciplinārpārkāpums (Notariāta likuma, EP Regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un LZNP Ētikas kodeksa pārkāpums). Taču Disciplinārlietu komisija savā atzinumā aicināja LZNP zvērinātai notārei L. Eglītei par pieļauto pārkāpumu nepiemērot disciplinārsodu, tikai izskaidrot notārei rīcības nepareizību. LZNP šo ieteikumu ņēma vērā, tādējādi notāre tobrīd no disciplinārsoda izvairījās.
Taču jau neilgi pēc LZNP lēmuma saņemšanas un iepazīšanās ar to tieslietu ministrs informēja LZNP, ka padomes lēmums tiks pārskatīts. Pēc materiālu izvērtēšanas un paskaidrojumu saņemšanas no zvērinātas notāres Eglītes ministrs nolēma piemērot daudz bargāku sodu par konstatētajiem notāra pārkāpumiem – tēlaini sakot, mutiska nokaunināšana tika aizstāta ar reālu disciplinārsodu – piezīmi.
Nespēj pamatot ziņkāri
Zvērināta notāre L. Eglīte paskaidrojumā ministram norādījusi, ka viņas palīdze Pilnvaru reģistrā ieskatījusies, "pildot amata pienākumus, jo ieskatīšanās reģistrā nav notikusi, intereses pēc meklējot datus reģistrā, bet gan ir notikusi pēc sarunas ar klientu". Šeit ir būtiska nianse – lai gan ministra lēmumā nav atklāti atsevišķu personu vārdi, tomēr dokumentā redzamie klienta iniciāļi H. V. paaugstina ticamību Dienas neoficiālajai informācijai, ka meklējumi par Saveļjevas pilnvarām notikuši pēc pašreizējā Olainfarm padomes locekļa Haralda Velmera lūguma vai uzdevuma. Līdz šim nav skaidrs, kādēļ Velmeram bija nepieciešams lūgt notāra palīdzei būtībā pārkāpt likumu un iegūt datus, kuri, kā nojaušams, pretlikumīgi nonākuši trešās personas rīcībā, lai gan disciplinārlietas materiālos norādīts, ka par šo faktu disciplinārlietas izskatīšanas ietvaros nav iespējams pārliecināties.
Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Bormane-Sloga un Velmers ir personīgi pazīstami – Bormane-Sloga esot Velmera bijušās sievas māsa. Šāda pazīšanās arī, iespējams, devusi iespēju Velmeram piekļūt apliecināto pilnvarojumu reģistra datiem, kas izrādījusies liktenīga zvērinātai notārei.
Uzmanības vērts ir ministra lēmumā minētais, ka ne zvērināta notāre Eglīte, ne viņas palīdze Bormane-Sloga nav sniegušas skaidrojumu, kādēļ zvērināta notāra palīdze ir pieprasījusi datus par Saveļjevas pilnvarām divas reizes. Turklāt no notāres sniegtajiem paskaidrojumiem tieslietu ministram arī nav secināms, tieši kādu amata pienākumu pildīšanai Bormane-Sloga ieskatījusies Pilnvaru reģistrā. No lietā iegūtās informācijas secināms, ka ieskatīšanās reģistrā veikta pēc sarunas ar klientu, kurš bija ieradies zvērinātas notāres birojā, lai nokārtotu privātu darījumu, nesaistītu ar Saveļjevas dotu pilnvarojumu. Ministra lēmumā arī uzsvērts: "Kritiski vērtējams un nav pieļaujams zvērinātas notāres Eglītes un viņas palīdzes Bormanes-Slogas uzskats, ka zvērināts notārs un viņa darbinieks var pārbaudīt datus viņiem darba vajadzībām piešķirtajās datubāzēs, jo tā ir "vienkāršāk un ātrāk" pārbaudīt pilnvaras atsaukšanas faktu, kaut gan nav šaubu, ka pats klients bija informēts, ka Saveļjeva ir atsaukusi visas viņas izsniegtās pilnvaras, un varēja jebkurā laikā iegūt šo informāciju, apskatoties publikācijas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis."
No lēmumā rakstītā secināms – ir apstiprināts fakts, ka Velmers pērn 3. jūnijā ieradies notāres birojā, lai nokārtotu privātu darījumu, taču ierašanās iemesls nav bijis, lai notāre veiktu Notariāta likuma 65. un 66. pantā noteiktās amata darbības saistībā ar Saveļjevas doto pilnvarojumu Velmeram.
"Tātad secinu, ka zvērināta notāre Eglīte un viņas palīdze Bormane-Sloga kļūdaini uzskata, ka ielūkošanās Pilnvaru reģistrā pēc klienta lūguma konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par veiktu, pildot amata pienākumus. Turklāt norādu, ka klientam kā zvērinātam advokātam, tāpat kā zvērinātam notāram un viņa palīgam, būtu jāzina normatīvajos aktos noteiktā kārtība, kādā ir iespējams saņemt ziņas no Pilnvaru reģistra," pausts tieslietu ministra lēmumā.
Bordāna lēmumā arī uzsvērts: "Zvērinātas notāres rīcība, nenodrošinot, ka viņas biroja darbinieki ievēro ne tikai personu datu apstrādes principus, bet arī Ētikas kodeksā minētos principus, tostarp likumīgu un pareizu rīcību savā darbībā, var radīt arī kaitējumu zvērinātu notāru prestižam, radot kļūdainu priekšstatu, ka zvērināta notāra birojā var saņemt informāciju, kas nav saistīta ar noteiktu notariālo darbību veikšanu, kā arī neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā iegūstamas ziņas no Pilnvaru reģistra."
Tāpat tieslietu ministrs uzskata, ka zvērināts notārs kā savas prakses vietas vadītājs pilnībā ir atbildīgs par biroja darbības tiesiskumu. Tādējādi par to, ka zvērināts notārs nenodrošina birojā likumīgu un pareizu rīcību sava personāla darbībā, zvērinātam notāram ir piemērojams disciplinārsods (nevis tikai izskaidrojama rīcības nepareizība). Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Notariāta likuma 17. pantu, ja zvērinātam notāram divu gadu laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods, notārs kārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi.
TM Dienai arī norādīja, ka tieslietu ministra lēmums par soda piemērošanu zvērinātai notārei Eglītei Administratīvajā rajona tiesā nav pārsūdzēts.