Kopš 2002. gada dalījies pieredzē ar studentiem un kolēģiem RTU Dizaina tehnoloģiju institūtā, kur topošajiem produktu dizaineriem pasniedzis koka izstrādājumu tehnoloģiju, projektēšanu un konstruēšanu.
Jura Emsiņa sirdstēmas bija kokapstrādes tehnoloģijas un mēbeļrūpniecības vēstures izpēte, tāpēc arī viens no viņa vadītajiem maģistra darbiem kļuvis par pamatu grāmatas "Latviešu koka krēsli" izveidei. Juris Emsiņš ir arī monogrāfijas "Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē" autors, kā arī vairāku enciklopēdiju par kokapstrādes attīstību Latvijā līdzautors.
Kopā ar Juri nebija garlaicīgi, jo viņš ar saviem pieredzes stāstiem aizrāva un iesaistīja diskusijā gan jaunus, gan vecus! Īpaši sirsnīgas sarunas raisīja dzeltenās kastītes klātbūtne, kas nu jau kļuvusi leģendāra, tāpat kā stāsts par divreiz noēvelēto kolēģa pēcpusi.
Studenti augsti vērtēja Jura spēju sarežģītas tehnoloģiskās operācijas izstāstīt saprotami ar vienkāršiem vārdiem. Nodarbībās aizrāva ar pieredzes stāstiem no mēbeļu ražošanas, apvienojot teorētiskās zināšanas ar amizantiem gadījumiem no reālās darba vides.
Juris lepojās ar katru studentu un, izmantojot iespējas, cildināja studentu sasniegumus gan studiju laikā, gan arī vēlāk – uzturēja kontaktus un vienmēr dalījās jaunumos ar kolēģiem.
Juris bija kā kokapstrādes tehnoloģiju un mēbeļu rūpniecības vēstures enciklopēdija, jo viņš bija daļu šos vēstures laikus piedzīvojis un raka vēl dziļāk.
Juris ir personība, un viņš turpinās dzīvot ikvienā no mums, arī nozarē un viņa iesāktajos darbos, ko vēl nepaguvām realizēt.
Vēlamies, lai ikviens dzird, redz un atceras Juri, tāpat kā viņš vienmēr atcerējās mūs visus. Fragments no Jura Emsiņa pateicības runas "Zelta čiekura" pasniegšanas ceremonijā 2017. gadā: "Paldies nozarei, it sevišķi mēbeļniekiem, ar kuriem kopā esmu pavadījis vairāk nekā 60 gadu! Paldies maniem studentiem, it sevišķi, protams, studentēm, kas ir ļāvuši uzturēt možu garu! Paldies manai ģimenei, kas ir veiksmīgi pārcietusi visas tās neērtības, kas saistās ar manu darbu. It sevišķi padomju laika ražošanu! Un tagad, turot šo svarīgo balvu, gribas atkal it kā atlocīt rokas, un ķerties pie darba. Apsolu, ka savus Ķīpsalas kociniekus nepametīšu."
Juri Emsiņu vienmēr atcerēsimies kā enerģisku, radošu, neatlaidīgu personību, kurš sirdī vienmēr bija un būs mēbeļnieks, kokapstrādes un mēbeļu vēstures faktu zinātājs.
Juri, dusi mierā!
Tavi Ķīpsalas kocinieki