Cenu pieaugums saistīts ar tendencēm pasaules tirgū, skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe. Aug pieprasījums, taču samazinās piedāvājums. Arī par maizi, iespējams, drīzumā būs jāmaksā vairāk, tomēr tas saistīts ar vietējā tirgus īpatnībām. Proti, Latvijā starp maizes ražotājiem ir liela konkurence, kas liedz paaugstināt cenu, taču ražotājiem "kādā brīdī vienkārši vairs nebūs citas iespējas", komentē Gulbe.
"Divus iepriekšējos [gadus] es diezgan droši varēju teikt, ja nebūs kādi politiski satricinājumi vai dabas katastrofas, tad pārtikas produktu cenas saglabāsies nemainīgi zemas. Šogad es tā vairs nevaru teikt," preses konferencē stāsta Gulbe. Prognozēts, ka gaidāms lielākais globālā importa samazinājums kopš 2010. gada. Turklāt samazinās augstas pārstrādes un augstas pievienotās vērtības pārtikas produktu imports.
Viena no nozarēm, kuru tas jau skāris, ir piena produktu ražošana. Piena produktu cenas visā ES aug kopš septembra, un Latvija ir viena no valstīm, kurā bija viens no straujākajiem cenu kāpumiem, lai gan tās vēl joprojām ir starp zemākajām, par statistikas datiem informē Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāve.
Gaļas un olu cenas paliks stabilas, kas saistāms ar to, ka arī lopbarības graudu cena nekāps. Gluži pretēji – kviešu, rīsu un rupjo graudu, piemēram, kukurūzas, cenas krīt. Šogad bijusi laba raža, skaidro Gulbe. Tomēr kviešu kvalitāte nav gana laba, lai tos varētu lietot pārtikā. Eksperte to pamato ar lietaino laiku ražas novākšanas laikā. Augt varētu arī maizes cena, tomēr tam nav saistības ar graudu cenu un kvalitāti.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20.decembra, numurā!
Dakša ribās
bumers
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis