Cirma ezers ir viens no 208 Latvijas ezeriem, kas iekļauti publisko ezeru sarakstā, un tas nozīmē, ka šie ūdeņi ir valsts īpašums un brīvi pieejami visiem valsts iedzīvotājiem, neviens nedrīkst aizliegt tur peldēties un makšķerēt. Tomēr arvien biežāk arī pie publiskā ezera parādās norāde, ka tas ir iznomāts privātam īpašniekam. Kā norāda Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) zvejniecības un zivju resursu vadības nodaļas vadītāja vietniece Gunta Ozoliņa, nomāšanas mērķis nav iekasēt naudu, bet gan censties atrast saimnieku, kas ieguldītu naudu ezera apsaimniekošanā.
Nespēj apsaimniekot
1937.gadā Latvijā tikai 12 ezeri bija publiski, kurus valsts spēja pietiekami apsaimniekot, liecina VZP informācija. 1992.gadā, kā stāsta G.Ozoliņa, šis saraksts tika papildināts un publisko ezeru sarakstā iekļauti visi lielākie, apdzīvotās vietās vai to tuvumā esošie ezeri, kā arī tie, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās vai kurus šķērso Latvijas robeža ar citām valstīm. Kopā — 207 ezerus. Toreiz tas darīts tāpēc, lai nepieļautu ezeru masveida privatizāciju.
Tomēr drīz sākusies cita problēma — kas apsaimniekos ezerus un uzraudzīs, lai nebūtu maluzvejnieku patvaļas, kas, kā stāsta Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rēzeknes kontroles sektora vadītājs Ivars Ružāns, 90.gados bijusi nekontrolējama. Tāpēc arī pieļauta ezeru noma. Ja ezers tiek iznomāts tikai atpūtai, tad to varot darīt pašvaldība. Ja zivsaimniecībai — VZP, saskaņojot nomas līgumu ar Reģionālo vides pārvaldi un vietējo pašvaldību. Nomnieka uzdevums esot organizēt amatierzveju, ik gadu papildināt zivju krājumus, izīrēt airu laivas un atpūtas līdzekļus. Par iznomāto ūdenstilpi nomnieks maksā apmēram latu par 1 ha ezera plus PVN. Ja nomnieks neievēro nomas līguma noteikumus, līgums tiekot anulēts. Tā pēdējos gados lauzti līgumi ar Cirma, Alūksnes, Lielā Ludzas ezera, Mazā un lielā Nabas ezera nomu. Pēc G.Ozoliņas vārdiem, nomnieki rindā nestāv, jo apsaimniekošana ir dārgs prieks. No Valsts zivju fonda tiekot saņemta nauda tikai zivju krājumu papildināšanai.
Ls 50 par makšķerēšanu
Viraudas ezers greznojas pašā Rēzeknes rajona Lendžu pagasta ciemata centrā. Pirms dažiem gadiem pagasta padome piekrita to iznomāt privātpersonai, taču, kā stāsta Lendžu pagasta padomes priekšsēdētājs Voldemārs Deksnis, drīz vietējie iedzīvotāji bijuši šokēti, jo atklājušies jauno nomnieku plāni ezerā ieviest licencēto makšķerēšanu, pieprasot visai augstu cenu — 50 latus gadā. Salīdzinājumam makšķerēšanas licences cena Rāznas ezerā, kuru nomā SIA Ekopunkts, bija 15 lati gadā. Tikai pēc ilgām sarunām izdevies panākt cenas samazinājumu, kā arī bezmaksas licences ezera krastos dzīvojošajiem iedzīvotājiem, pensionāriem, bērniem un invalīdiem, taču pagasta ļaudis tik un tā bijuši satraukti.
Kopš 2006.gada nomnieks var neierobežoti noteikt makšķerēšanas licences cenu, jo tās noteikšanā vairs nav nekādu ierobežojumu, skaidro G.Ozoliņa. "Iespējams, šādā veidā nomnieks cenšas ierobežot ezera publisko pieejamību. Tomēr pašvaldībai būtu rūpīgāk jāskatās, ar ko tiek slēgts nomas līgums, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu," saka G.Ozoliņa. Ja tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, obligāts nosacījums esot zivju krājumu papildināšana un makšķerēšanas vietu labiekārtošana.
Paši rūpējas par ezeru
Cita pieredze ir Daugavpils rajona Višķu pagasta padomei, kas jau vairākus gadus pati organizē Višķu un Luknas ezeru apsaimniekošanu un licencēto makšķerēšanu tajos. Kā paskaidroja Višķu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kudiņš, tas, viņaprāt, ir optimālākais veids, kā uzturēt kārtību un saglabāt pieeju ezeram. Licences gada maksa esot pieci lati, atsevišķa licence zvejai maijā ir trīs lati. G.Ozoliņa min arī Marinzejas ezeru Alūksnes rajonā, kur apkārtējie zemes īpašnieki sametušies kopā un nodibinājuši biedrību, kas paņēmusi savu ezeru nomā.
Savukārt Daugavpils rajona Sventes pagasta priekšsēdētāja Brigita Vasiļevska ir apmierināta ar to, ka Sventes ezera nomu realizē biedrība Sventes pērle. Pirms tam ezeru bija apsēduši maluzvejnieki, taču tagad esot kārtība. Tomēr lielāku problēmu radot tas, ka zeme ap Sventes ezeru piederot privātīpašniekiem un tie neļaujot nokļūt līdz likumā paredzētajai brīvajai tauvas joslai, kas ezeriem ir 10 metri. Kā atzina G.Ozoliņa, nereti vainīga ir pati pašvaldība, kas nav domājusi par ceļa izveidošanu pāri privātajai zemei. "Jautājums par brīvu pieejamību ūdeņiem ar laiku kļūs arvien aktuālāks, tāpēc pašvaldībai ir īpaši jārūpējas, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības brīvi piekļūt publiskajiem ezeriem un upēm," uzsver G.Ozoliņa.
***
Latvijas ezeri
Latvijā ir 3539 ezeri
Latvijā ezeriem ir divas īpašuma formas — publiskie un privātie
Ja ezers nav iekļauts publisko ūdeņu sarakstā un zvejas tiesības tajā nepieder valstij, tad tās pienākas ezera īpašniekam
Publiskie ūdeņi pieder visiem Latvijas iedzīvotājiem
Latvijā ir 207 publiskie ezeri, no tiem atdoti nomā — 25
10 ezeros ieviesta licencētā makšķerēšana
Informācija: Valsts zivsaimniecības pārvalde