Nelegālam dzīvnieku biznesam smagas sekas

Šis ir viens no pēdējā laika kliedzošākajiem konstatētajiem gadījumiem, kad nelegālā dzīvnieku vairotavā tika saražoti un nelabvēlīgos apstākļos audzināti suņi. Doma viena – kad paaugsies, tie par attiecīgām naudas summām, bez ciltsrakstiem un jebkādiem dokumentiem, nevakcinēti, neattārpoti un, kā noskaidrojās, arī slimi tiks pārdoti labticīgiem cilvēkiem. Tie, cerot kāroto šķirnes suni nopirkt lētāk, gala rezultātā iegūtu problēmu virkni. Ietaupītā nauda aizietu dzīvnieka veselības sakārtošanai, un tad vēl sirdēsti par to, ka nav izaudzis tas, kas gaidīts.

Iet no rokas

Pēc daudzkārtējiem signāliem pagājušā gada augustā Dārziņos PVD, klātesot valsts un pašvaldības policijai un patversmes pārstāvjiem, kādā nelegālā audzētavā konfiscēja 15 Rodēzijas ridžbeka kucēnus un trīs kuces, viņu mātes. Divas no tām bija ridžbeki, viena – Vidusāzijas aitu suns. Suņi dzīvoja piedrazotā būcenī, kur nebija ne elektrības, ne ūdens. Tobrīd jau divus mēnešus vecajiem kucēniem nebija dokumentu, viņi nebija ne vakcinēti, ne čipēti, ne attārpoti. Ierodoties varas pārstāvjiem, nelegālās audzētavas īpašniece zobiem un nagiem cīnījās par savu īpašumu, meta kucēnus pāri augstajam žogam, centās tos sadurt ar nazi, draudēja un uzbruka likumsargiem. Kā arī ne? Viņai gar degunu aizgāja liela nauda, rēķinot, ka viens Rodēzijas ridžbeka šķirnes kucēns maksā ap 1400 eiro, bet "nelegāļus", ja paveicas, varēja pārdot par 800–1000 eiro.

Suņi tika konfiscēti un jau piecus mēnešus atrodas dzīvnieku patversmē Labās mājas. Tās vadītāja Astrīda Kārkliņa atceras: "Audzētāja bija noignorējusi visas labturības prasības. Kucēni izņemšanas brīdī bija normālā vizuālajā stāvoklī, bet zarnās tiem bija bīstamie parazīti žirardijas, un kucēnu kakas bija ar asinīm. Iemeslu konstatēja, izmeklējot fēces zem mikroskopa. Situāciju glāba antibiotikas, taču, ja kucēnus būtu iegādājies cilvēks parastais? Joprojām hroniski un neārstējami slima ir visvecākā ridžbeku kuce. Tajā lomu spēlē gan turēšanas apstākļi, gan nepārtrauktā kucēnu dzemdēšana. Un vēl – ja kuces aug kopā, tad tām suņu dienas parasti norit vienlaikus. Lai lieki netērētos, audzētāja visas trīs kuces, ieskaitot Vidusāzijas aitu kuci, sapāroja ar kādu ridžbeku.

No patversmē dzīvojošiem piecpadsmit kucēniem, tikai rūpīgi ieskatoties, var atšķirt īstos ridžbekus no četriem vidusāzietes kuces jaukteņiem, kas ir masīvāki, lēnīgāki, ar īsāku ridžbeku īpašo zīmi – svītru uz muguras. Jaukteņi var būt diezgan bīstami – sākotnēji lauvu medībām izveidotais stūrgalvīgais, spēcīgais un atlētiskais ridžbeks savienojumā ar lēnprātīgo vidusāzieti grūti padosies apmācībai. Jārēķinās arī, ka jaukteņi būs liela auguma, un pēc laika viņiem nāks klāt seksuālās enerģijas izpausmes. Vai ar tādu suni tiks galā cilvēks, kuram nav pieredzes un kurš suni attiecīgi neskolos? Iespējams, ka vairotāja kādus jaukteņu kucēnus jau pārdevusi."

Neatdos taču savu naudu

Nelegālās audzētavas īpašniece PVD lēmumu par suņu konfiskāciju pārsūdzējusi tiesā, cerot, ka suņi viņai tiks atdoti. Kamēr tiesvedība nav beigusies, dzīvnieki atrodas patversmē un pašlaik ir jau septiņus mēnešus veci. Astrīda Kārkliņa: "Dzīvnieki nav alkohols vai cigaretes, kas konfiscēts un var ilgi atrasties noliktavā. Ir jādomā, kā suņus ātrāk atdot īstajās rokās. Katram kucēnam no pirmās dienas vajadzīga individuāla uzmanība, viņiem jau no pirmajām dzīves dienām jābūt ciešā kontaktā ar cilvēku un cilvēkam raksturīgo dzīves vidi. Tikai tad veidosies savstarpēja pieķeršanās.

Kucēna attīstībā socializācija ir intensīva mācīšanās fāze. Tās laikā suņuks mācās sociālās prasmes pret sugas brāļiem un pret cilvēkiem. Visu agrīnā vecumā iepazīto kucēns uztver kā normālu daļu no savas vides un ikdienas. Tā kā suņa dzīvē noteicošās būs sociālās saiknes ar cilvēku (nevis ar citiem suņiem), tad lielu lomu socializācijas procesā spēlē tieši draudzīgu, noturīgu attiecību veidošana ar cilvēku. Bet tiesvedības darbu dēļ šis process varēja arī izpalikt. Tā kā pašlaik tiesas process kavē konfiscēto un pašreiz valstij piederošo kucēnu atdošanu/ izsolīšanu/pārdošanu cilvēkiem, bija jādomā par kucēnu socializāciju, jo ridžbeki ir nopietni suņi."

Kucēni mācās

Kinoloģe Jūlija Siņicina, ar kuru patversme jau vairākas reizes sadarbojusies kucēnu socializācijā (savulaik viņa socializēja Viesatā konfiscētos 48 mazos mežonīšus u. c.), arī tagad piedāvāja palīdzību, darbā iesaistot arī patversmes brīvprātīgos. Jūlija Siņicina: 'Konfiscētos ridžbeka kucēnus, kas jau ir lieli augumā, bet vēl bērna prātiņā, pirms pusotra mēneša sākām mācīt uzticēties cilvēkam, sadarboties, pārvarēt savas bailes, kontrolēt emocijas. Sākumā viņi, tajā būcenī tikai savā barā auguši, baidījās no gludu grīdu virsmas, no dažādām sadzīves skaņām (putekļu sūcējs, mikseris, skaļa mūzika), nebija iedabūjami mašīnā, pie ielas nonākuši, krita zemē, nekāpa pa kāpnēm. Viņi apguva komandas un iešanu pie pavadas, pamazām sāka nokārtoties ārā. Sadarbojoties ar Krasta ielas Dino zoo Arēna, rīkojām nodarbības viņu plašajās telpās. Veidojām dzīvniekiem draudzīgas attiecības ar cilvēku, gādājām, lai ridžbeki augtu droši, mierīgi un paklausīgi. Patversmē brīvprātīgie trīs reizes dienā iet ar suņiem staigāt, kucēni ēd labu barību, katrs suņuks iekārtots un dzīvo atsevišķi, lai veidojas attiecības ar cilvēkiem, nevis dominē pieķeršanās tikai voljēram un savam baram. Suņi skolojas."