Nemainīgi zema tendence

To apliecina arī jauniegūtie dati – ar ieročiem rokās cīnīties par Latviju ir gatavi 31% iedzīvotāju, tā ir nemainīgi zema tendence, jo arī 2016. gadā tā domāja trešdaļa iedzīvotāju. Taču pētījumā mēģināts izprast, kāpēc tā. Izrādās, viens no būtiskākajiem iemesliem ir cilvēku nevēlēšanās kādu nogalināt, nevis vienaldzība pret valsti. 

Tiesa, tas nav vienīgais iemesls. Lai arī ir vēl daudz darāmā gan visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas, gan valsts aizsardzības mācības ieviešanā, viena no pētījuma autorēm Ieva Bērziņa Dienai uzsver – politiskajai elitei kopumā jādomā par to, kā palielināt uzticību valsts institūcijām. Pētījums atklāj arī interesantas nianses par mediju ietekmi uz patriotismu un to, ka krievu valodā runājošie iedzīvotāji samērā maz uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Zemessardzei (ZS). Iemeslus tam meklēs nākamajā pētījumā.

Maz informēti

Tas, ka tikai trešdaļa ir gatava karot, nenozīmē, ka pārējiem 70% iedzīvotāju ir vienaldzīgs valsts liktenis, norāda Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

''Cilvēki padziļinātajās intervijās skaidri teica, ka vēlas aizstāvēt valsti, bet nav gatavi šaut uz otru cilvēku, bet ir gatavi sniegt atbalstu NBS. Tas arī ir svarīgi. Ja to ņem vērā, gatavība aizstāvēt valsti ir vairāk nekā pusei iedzīvotāju,'' saka pētniece.

Jānorāda, ka tiem, kuri pauduši gatavību aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, ir augstākas zināšanas par visaptverošu aizsardzības sistēmu un rīcību kara gadījumā. Vienlaikus pētījums parāda, ka iedzīvotāji ir maz informēti par visaptverošas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kas sākta 2018. gadā. Par to bija dzirdējuši 29% respondentu, bet 32% atzina, ka saprot šī jēdziena nozīmi. Zems informētības līmenis, jo īpaši ģimenēs, kurās runā krievu valodā, esot skaidrojams ar to, ka sistēmas ieviešana ir pašā sākumstadijā. ''Cilvēki vēlas atbildes uz jautājumiem, kā jārīkojas krīzes un kara situācijās,'' uzsver Bērziņa un piebilst, ka tas būtu prioritāri darāms darbs. Taču sistēmas ieviešana nav vienas dienas laikā paveicama, un vispirms tiek koordinēta ministriju un organizāciju sadarbība.