Novājināta, nepietiekami finansēta un nekonkurētspējīga – tā dažādu starptautisko domnīcu eksperti raksturo Eiropas Savienības (ES) militāro rūpniecību, kuras vājākos aspektus īpaši skaudri izgaismoja Krievijas 2022. gada 24. februārī īstenotais pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
ES militārās rūpniecības nopietnākās problēmas ir saistītas ar lielo sadrumstalotību un kopējas politikas neesamību. Vairāki analītiķi uzsver, ka ES ir nevis kopēja militārā rūpniecība, bet 27 dažādas, respektīvi, katrai ES dalībvalstij sava militārā rūpniecība.
"ES aizsardzības izdevumi 2023. gadā sasniedza rekordlielu apjomu – 270 miljardus eiro, tomēr joprojām pastāv ievērojamas nepilnības, piemēram, trūkst gan munīcijas krājumu, gan izlūkošanas un novērošanas spēju. Aizsardzības jomas ekonomisti un plānotāji jau sen ir iestājušies par to, lai ES dalībvalstu valdības un aizsardzības uzņēmumi ciešāk sadarbotos. Teorētiski sadarbība piedāvā ekonomiskus ieguvumus, piemēram, samazinātu iekārtu dublēšanos, palielinātu ražošanu un nodrošinātas zemākas izmaksas. Praksē nacionālās intereses un protekcionisms kopā ar darbības un birokrātijas neefektivitāti vēsturiski ir kavējuši efektīvu sadarbību. Laikā no 2021. līdz 2022. gadam tikai 18% no kopējiem ieguldījumiem militārajā aprīkojumā tika veikti, dalībvalstīm sadarbojoties," norāda domnīca Carnegie Endowment for International
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60