Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Nešpors: Grants ceļi kļūst labāk izbraucami

Par vasarā paveikto un gatavību ziemas sezonai Guntars Gūte sarunājas ar VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu.

Šogad vasara bija sausa. Vai tas ļāva paveikt vairāk darbu, nekā bija cerēts? Un kādi šogad bija galvenie LAU darbi?

Vasara tiešām bija pateicīga laikapstākļu ziņā, kas ļāva paveikt visus iecerētos darbus, kas saistīti ar vasaras darbu sezonu. Vēl jau darbi turpinās, taču visi galvenie, kas bija ieplānoti, tika paveikti. Šosezon galvenā prioritāte ārpus visiem ikdienas uzturēšanas darbiem, kas ir LAU pārziņā, bija ūdens atvades sistēmu sakārtošana. Kopumā šogad bija izvēlēti 50 ceļu posmi visā Latvijā, no kuriem aptuveni 65% ceļu posmos darbi jau ir paveikti. Ir plānots līdz novembra sākumam tos pabeigt pilnībā.
Šis solījums ir izpildīts un rezultāts, ko sagaidām, – mainīgos laika apstākļos, īpaši rudenī un pavasarī, caurbraucamība uz šiem ceļa posmiem uzlabosies.

Kā autovadītāji izjutīs šos uzlabojumus? Diez vai grants ceļi turpmāk slapjā laikā būs tikpat labi izbraucami kā sausā?

Kā jau minēju, būs uzlabojusies šo ceļa posmu caurbraucamība. Mainīsies tas, ka uz grants ceļiem šajos posmos vairs neveidosies dubļu un ūdens vannas. Protams, nevarēsim nodrošināt ideālus braukšanas apstākļus, taču paredzam to, ka šie posmi vairs nebūs jāslēdz transporta kustībai. Skaidrs, ka šķīdoņa laikā tāpat arī šajos posmos, visticamāk, tiks noteikti masas ierobežojumi, kas ir preventīvs pasākums, lai autoceļš netiktu pastiprināti bojāts.

Vienlaikus skaidrs, ka pie šiem 50 posmiem darbs neapstāsies, jo kopumā mēs esam identificējuši vairākus simtus šādu posmu. Šis bija pirmais gads, un turpmāko gadu laikā plānveidīgi veiksim ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbus arī pārējos problemātiskajos grants ceļu posmos.

Finansējums, kas ik gadu tiek piešķirts LAU, ir paredzēts gan grants, gan asfalta seguma autoceļu uzturēšanai, vienlaikus tas, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojies asfalta seguma autoceļu stāvoklis un attiecīgi arī mazāk resursu nepieciešams atvēlēt bedru remontam uz asfalta segumiem, varēsim arī lielāku finansējumu atvēlēt grants ceļu ūdens atvades sistēmu sakārtošanai. Tāpat līdzekļus rodam, izvērtējot iekšējās rezerves.

LAU uz grants ceļiem aktīvi īsteno dubultās virsmas uzklāšanas projektus.

Arī šis ir būtisks virziens, kā sakārtot reģionālos un vietējos valsts autoceļus ar grants segumu. Taču arī šajā ziņā mēs veicam rūpīgu izvērtēšanu. Ja pieņemam, ka mums ir ieekonomēts miljons eiro, tad par šo naudu mēs varam uzklāt dubulto virsmu 10 kilometriem grants ceļu vai arī sakārtot ūdens atvades sistēmas 40 kilometriem grants ceļu, tādējādi uzlabojot šo ceļu caurbraucamību. Tādēļ tuvākajos gados primāri līdzekļi tiks novirzīti grants ceļu ūdens atvades sistēmu sakārtošanai, vienlaikus pieturoties pie līdzšinējā dubultās virsmas apstrādes grafika, kas gadā ir ne mazāk par 1,5% no kopējā reģionālo un vietējo valsts autoceļu garuma ar melno segumu. Šogad dubultā virsmas apstrāde tika veikta 32 kilometru garumā, bet kopumā no 2008. gada ar dubulto virsmu līdz šim esam apstrādājuši 357 kilometrus grants seguma valsts autoceļu. Vienlaikus jāpiebilst, ka grants ceļa sakārtošana (ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi, grants ceļa seguma dilumkārtas atjaunošana) ir pirmais posms pirms dubultās virsmas uzklāšanas. Līdz ar to šie abi procesi ir savstarpēji saistīti. 

Dubultā virsma tomēr nav asfaltbetona segums ar citām nestspējas īpašībām. Turklāt grants ceļi pārsvarā ir reģionos, kur pa šiem ceļiem daudz braukā dažāda lauksaimniecības un cita smagā tehnika. Vai šis apstāklis tiek ņemts vērā, izvēloties konkrētus ceļu posmus šīs virsmas uzklāšanai?

Par lauksaimniecības tehniku nevar tā viennozīmīgi teikt, ka tā pastiprināti bojātu šos ceļus, jo tai ir samērā plati riteņi, kas varbūt pat mazāk ietekmē ceļa segumu. Lielākie grēkotāji ir baļķvedēji un cita veida kravas automašīnas. Tur, kur notiek intensīva šāda veida tehnikas kustība, tiešām dubultā virsma nav īsti piemērota. Tāpēc, izvērtojot ceļu posmus, kuri tiek apstrādāti ar dubultās virsmas tehnoloģiju, kustības intensitātes faktors tiek ņemts vērā. 

Rēzeknes novads lepojas, ka šobrīd ir vienīgais reģiona centrs, kuram ir savienojumi ar visiem pagastu centriem ar vismaz vienu melnā seguma autoceļu. Vai, vērtējot dubultās virsmas apstrādes ģeogrāfiju, LAU ņem vērā arī šādu aspektu, konsultējaties arī ar pašvaldībām?

Protams, cenšamies veidot ciešāku komunikāciju arī ar pašvaldībām. Skaidrs, ka mēs šos darbus varam īstenot tikai uz valsts autoceļiem, pašvaldības to var īstenot arī uz saviem autoceļiem. Manuprāt, šāda sadarbība un konsultācijas ir pat vēlamas, lai savstarpēji koordinētu plānotos darbus. 

Ir atsevišķi autoceļi, kuriem esat jau uzklājuši trešo kārtu, kas tādējādi šādu ceļu nestspējas ziņā jau pamazām pietuvina asfalta segumam. Vai plānojat arī turpmāk dubultās virsmas apstrādi turpināt ar trešo kārtu citiem autoceļiem?

Atbilstoši tehnoloģijas specifikai tiem autoceļiem, kam veikta dubultā virsmas apstrāde, vidēji pēc pieciem gadiem ir jāveic atkārtota apstrāde. Esam jau Rēzeknes novadā atsevišķiem ceļiem veikuši nākamās kārtas uzklāšanu. Gluži tāda pati kvalitāte un nestspēja kā asfalta seguma autoceļiem šādi apstrādātiem ceļiem nebūs arī pēc papildu kārtas uzklāšanas, tomēr šāda tehnoloģija, t. i., regulāra jaunas kārtas uzklāšana noteikti būtiski pagarina šāda ceļa kalpošanas laiku. Mūsu pieredze rāda – ja dubultā virsma ir uzklāta kvalitatīvi un pirms tam ir atbilstoši veikti nepieciešamie sagatavošanas darbi,  t.i., sakārtota ūdens atvade un atjaunots grants ceļa segums, tad, vidēji reizi piecos gados atkārtoti uzklājot jaunu bitumena un šķembu kārtu, šādam ceļam ilgtspēja ir neierobežota. Protams, tas nekad nebūs pilnvērtīgs asfalta segums, taču braukšanas komforts pa šādiem ceļiem būs daudzkārt labāks nekā pa grants seguma autoceļiem, arī šāda seguma autoceļu uzturēšana ir lētāka, salīdzinot ar grants seguma ceļiem.

Vai, kopumā ņemot, visi vasaras sezonas uzturēšanas darbi tika paveikti plānotajos apjomos?

Vienīgie darbi, kas tika īstenoti mazākā apjomā, nekā bija plānots, bija bedru remonts uz asfalta ceļiem, taču iemesls tam bija labāks asfalta seguma autoceļu stāvoklis, proti, bedru vienkārši bija mazāk. Paredzam, ka nākamgad šī tendence varētu turpināties. Visi pārējie darbi tika īstenoti plānotajos apjomos – gan zāles un krūmu izpļaušana ceļu nomalēs, gan grāvju tīrīšana, gan grants ceļu greiderēšana. Tāpat arī tika veikti plānotie ikdienas ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbi, kurus bija paredzēts veikt ārpus iepriekš minētajiem 50 speciāli izvēlētajiem ceļu posmiem.

Nupat jūtams, ka iestājies rudens un patiesībā jau tuvu ir ziemas sezona. Vai LAU tehnika ir sagatavota ziemas uzturēšanas darbiem?

Protams, mēs jau savlaicīgi gatavojam tehniku ceļu tīrīšanai un slīdamības samazināšanai ziemā, testējam un pārbaudām iekārtas. Nesen bija pat kuriozs gadījums, kad kāds autoceļu lietotājs zvanīja un pauda neizpratni, jo bija novērojis uz ceļa LAU ziemas uzturēšanas tehniku, kas šādos labos laika apstākļos brauc un uz ceļa kaisa sāli. Šai gadījumā tas bija testa brauciens. 

Tā tiešām arī bija?

Bija gan, jo mēs gatavojamies ziemai, testējam tehniku, vai ziemas tehnika  ir atbilstoši sagatavota un pareizi sakalibrēta, jo jebkurā laikā var pienākt brīdis, kad mūsu tehnikai būs jādodas tīrīt sniegu un kaisīt autoceļus ar pretslīdes materiāliem. Esam arī šogad papildinājuši savu autoparku ar deviņām jaunām ziemas uzturēšanas tehnikas vienībām. Kopumā LAU rīcībā ir vairāk nekā 600 dažāda veida ziemas uzturēšanas tehnikas vienību. 

Ja rīt uzsnigs sniegs, vai netiksiet pārsteigti nesagatavoti? Vai jūsu tehnika būs uz autoceļiem?

Gadījumā, ja rīt būs pirmais sniegs, pieredzējis ceļinieks jums pateiks – kamēr es iesēdīšos automašīnā, iedarbināšu to un izbraukšu uz ceļa, sniegs būs nokusis. Taču pareizā atbilde ir – jā, mēs esam pilnībā gatavi ziemas sezonai. Tomēr gribu atgādināt autobraucējiem – braukšanas apstākļi ziemā būtiski atšķiras no vasaras, un ziemā autoceļi nekad nebūs tādi kā vasarā, līdz ar to ir jāizvēlas laika apstākļiem atbilstošs braukšanas ātrums un braukšanas režīms, un arī automašīna jāaprīko ar kvalitatīvām ziemas riepām. 

 

Top komentāri

TrollisJT
T
Daudz braukājot pa Latvijas ceļiem ir redzams, ka tiek veikti milzīgi lieli darbi un ceļu kvalitāte ir nesalīdzināmi labāka par CCCP laikiem... diena pret nakti!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas