Nezina, kā izvēlēties prezidentu mūža mājas

Taču gan Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), gan Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) vadošie politiķi uzskata, ka esošais regulējums ir pietiekams, un nevēlas likuma atvēršanu. Likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu nosaka, ka Valsts prezidenta un personas, kura ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts.

Jāatgādina, ka Diena janvāra sākumā vēstīja par to, kā Vaira Vīķe-Freiberga, kura bija Valsts prezidente no 1999. gada līdz 2007. gadam, "izmantojot neformālas ietekmes sviras un starpniekus, tikusi pie "parastajiem" cilvēkiem nepieejamas kapavietas Meža kapos netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas".

Diskusijā, kas sākās pēc publikācijas, bija arī ļoti asi viedokļi, un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) to vērtē kā apvainojošu un bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu aizskarošu. Viņasprāt, tas "ir mēģinājums vājināt mūsu valsti". 

Politiskajā diskusijā Valsts prezidentu par valsts simbolu var saukt, taču juridiski valsts simbols ir karogs, ģerbonis un himna, kā arī valsts zīmogs, kāda Latvijā nav, Dienai paskaidroja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Taču viņš piekrīt, ka Valsts prezidenta darbības nodrošināšanas likumā varētu veikt grozījumus, lai paredzētu tiesības prezidentiem pēc aiziešanas mūžībā tikt guldītiem Rīgas Meža kapos, kā to bija ierosinājusi Vienotība. Taču tas nevarētu būt pienākums, jo, iespējams, šīm personām ir dzimtas kapi citā vietā.

Pastars uzskata, ka svarīgi būtu noteikt vispārīgu regulējumu par kopīgiem galvenajiem principiem valstī, jo tagad šos jautājumus nosaka katra pašvaldība atsevišķi. Piemēram, valdībai varētu dot ekskluzīvas tiesības regulēt to personu apbedīšanu, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā.

Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka "Kapsētu pārvaldes priekšnieks var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu". Tieši uz šiem noteikumiem atsaucās Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Dienai pamatojot partijas atturīgo attieksmi pret Vienotības ierosinājumu grozīt likumu.

Savukārt Vienotības frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa Dienai uzsvēra, ka izmaiņas likumā būtu ļoti svarīgas, lai novērstu tādas diskusijas, kādas notika Vīķes-Freibergas gadījumā.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 30. janvāra laikrakstā Diena!