Pieteikšanās 114 Latvijas pašvaldību sociālajos dienestos turpināsies līdz janvārim, februārim vai martam, atkarībā no jau šobrīd pieteikto bērnu skaita.
Kopumā katram bērnam ar īpašām vajadzībām no 2017. līdz 2022.gadam paredzēta iespēja bez maksas apmeklēt četrus dažādus speciālistus, katru līdz desmit reizēm. Savukārt bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes šajā laikā bez maksas varēs apmeklēt līdz diviem dažādiem speciālistiem.
Kā skaidro LM, sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz bērnam sadzīvot ar saviem veselības traucējumiem, tikt galā ar ikdienu un mācīties dzīvot sabiedrībā. Sociālo rehabilitāciju veic tādi speciālisti kā, piemēram, psihologs, logopēds, reitterapeits, hidroterapeits. Tāpat būtisks ir arī atbalsts vecākiem, piemēram, psihologa vai rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, izglītojošās atbalsta grupas.
Pēc pieteikšanās katra bērna ģimenei izdevīgā laikā speciālisti noteiks, kādus pakalpojumus bērnam būtu jāsaņem atbilstoši viņa vajadzībām. Izvērtēšana vidēji ilgs 2,5 līdz trīs stundas atkarībā no bērna spējām, turklāt šajā laikā ietverta arī saruna ar vecākiem, tādējādi bērns netiks pārāk noslogots.
Bezmaksas pakalpojumi būs pieejami 114 pašvaldībās, kas piedalās deinstitucionalizācijas procesā. Attiecīgi pagaidām šī iespēja saņemt Eiropas Savienības (ES) fondu apmaksātus pakalpojumus nav pieejama bērniem, kuri deklarēti Rīgas vai Valmieras pilsētā un Jaunjelgavas, Līvānu vai Ciblas novadā, jo šīs pašvaldības vēl nav izlēmušas procesam pievienoties. Par esošajiem pakalpojumiem, ko saviem iedzīvotājiem sniedz šīs pašvaldības, iespējams uzzināt, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā.
Bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek sniegti LM pārraudzītā deinstitucionalizācijas procesā katrā plānošanas reģionā.
LM atgādina, ka ar ES fondu finansējuma atbalstu deinstitucionalizācijas procesa ietvaros tuvāko gadu laikā Latvijas pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.