Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis informēja, ka tikšanās laikā pārrunāta eirozonas attīstība un problēmas tajā. "Pārrunājām sajutās par eirozonas tālāko ekonomisko attīstību un bijām vienisprātis, ka problēmas ir atsevišķās eirozonas valstīs, bet nav uzskatāma par eirozonas krīzi," teica Dombrovskis, piebilstot, ka Latvija saglabā mērķi 2014.gadā ieviest eiro.
Igaunijas premjers Andruss Ansips žurnālistiem uzsvēra, ka Igaunija ir apmierināta ar pievienošanos eirozonai un valsts finanses šobrīd ir labā formā, kas ļauj daudz vieglāk pārdzīvot jebkādus finanšu satricinājumus. Pēc viņa teiktā, eiro ieviešana Igaunijā veicinājusi ārvalstu investoru uzticību ne tikai Igaunijai, bet arī Baltijas valstīm kopumā - palielinās eksports, rodas jaunas darba vietas.
Ansips izteica cerību, ka otrais krīzes vilnis netiks piedzīvots, taču jebkurā gadījumā, Baltijas valstis šobrīd ir daudz labākā formā, nekā pirms pirmās krīzes.
Arī Lietuvas premjers Andris Kubiļus piekrita, ka finanšu disciplīnas ievērošana ir būtisks aspekts veiksmīgai krīzes pārvarēšanai. Kubiļus uzsvēra, ka šobrīd Baltijas valstis zina recepti krīzes pārvarēšanai - šī recepte aprakstīta Dombrovska grāmatā "Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi?".
Dombrovskis piebilda, ka Baltijas valstis ir novērsušas makroekonomisko nesabalansētību, taču Latvijas ekonomikas izaugsme lielā mērā ir balstīta uz eksportu. "Līdz ar to mums ir jāseko līdzi tam, kas notiek mūsu galvenajos eksporta tirgos - Baltijas valstīs, Skandināvijā, Polijā, Vācija un Krievijā. Līdz šim reģionā ekonomiskā situācija ir labvēlīga, taču uzmanīgus dara signāli no Vācijas, kur otrā ceturkšņa ekonomikas izaugsme ir vien 0,1%. Tas parāda, ka ekonomiskā attīstība reģionā sāk bremzēties un tas var radīt iespaidu arī uz mūsu eksporta apjomiem," piebilda Dombrovskis.
Baltijas valstu ministru prezidentu neformālā tikšanās laikā sestdien un svētdien valdību vadītāji apsprieda aktuālākos Baltijas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus. Dombrovskis stāstīja, ka pārrunāta Baltijas valstu sadarbība enerģētikas jomā, tostarp Visaginas atomelektrostacijas projekts, sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība. Tāpat apspriesti Baltijas valstīm aktuālie jautājumi Eiropas Savienības budžeta kontekstā - lauksaimnieku tiešmaksājumi un Kohēzijas finansējums.
Baltijas valstu premjeru neformālās tikšanās notiek reizi gadā vai nedaudz biežāk, tiekoties kādā no trim Baltijas valstīm. Iepriekšējā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeru tikšanās notika šī gada 11.februārī Igaunijas pilsētā Vihulā. Pērn augustā Baltijas valstu premjeri tikās Igaunijas pilsētā Tartu, bet 2009.gada augustā - Lietuvas kūrortpilsētā Nidā.
(turpināts)