"Eksāmens nav ne grūtāks, ne grūts. Pirmajā, otrajā daļā ir standarta situācija, kurā ļoti daudz kas atkārtojas. Ja ir risināti iepriekšējo gadu eksāmeni, tad nevajadzētu būt nekādiem pārsteigumiem. Trešā daļa ir trešā, tā ir radoša. Protams, tā var būt ar āķīšiem un neierastiem formulējumiem – astoņi, deviņi, desmit ir jānopelna," saka Matemātikas skolotāju apvienības vadītāja Rudīte Andersone. Viņas skatījumā, pēdējos sešos gados eksāmens kļuvis arvien vieglāks un vieglāks.
Tikmēr VISC norāda, ka nākamgad eksāmens varētu būt vēl grūtāks. "Mēs ar katru gadu cenšamies dot skolēniem uzdevumus, kas prasa arī problēmu risināšanu, kritisko domāšanu, loģisko domāšanu. Protams, ka grūtības rodas tiem skolēniem, kas ir trenēti uz noteiktu iemācītu formulu, darbību vai risinājumu atkārtošanu, kas prasa būtībā atmiņu un rutīnas darbu. Bet tādas zināšanas diemžēl nav noderīgas tālākajā dzīvē," skaidro VISC vadītājs Guntars Catlaks. Lai jaunieši, kam šis priekšmets nav vajadzīgs tālākai izglītībai, varētu tikt cauri bez lieka stresa, VISC nākotnē plāno sadalīt matemātikas eksāmenu divās daļās - vieglākajā un grūtākajā.
Pašu jauniešu domas par centralizētā matemātikas eksāmena sarežģītības pakāpi dalās, tomēr absolūtais vairākums aptaujāto atzīst, ka tas īsti nebija tas, kam viņi bija gatavojušies matemātikas stundās. "Citus gadus eksāmeni noteikti bija vieglāki, it sevišķi trešā daļa. Arī otrā daļa man bija tāds neliels pārsteigums, ka ir ļoti daudz jāpierāda, kas varbūt nav jauniešu stiprā puse," saka divpadsmitklasniece Līva.
Turklāt īpaši vīlušies par negaidīti sarežģītajiem uzdevumiem jūtas tie, kas plāno stāties ārzemju augstskolās, kurās ir noteikti procenti, kas ir jāsaņem matemātikas eksāmenā.