Kā šodien žurnālistiem norādīja biedrības vadītājs Kristaps Ceplis, 1935.gadā Latviju klāja 1 747 000 hektāru meža, bet 2015.gadā mežu platība jau sasniedza 3 356 000 hektāru.
Arī koksnes resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila. Vidēji ik gadu tiek nocirsti 10 līdz 12 miljoni kubikmetru koksnes, bet ikgadējais pieaugums ir divreiz lielāks - vismaz 25 miljoni kubikmetru koksnes gadā. Līdz ar to Latvijas kokrūpnieki ir nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem, vienlaikus tiek garantēts, ka Latvija būs viena no līderiem Eiropā meža platību ziņā.
Kā norādīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons, no Latvijas teritorijas mežs aizņem 52%. Mežainākā valsts Eiropā ir Somija, kur 66% teritorijas ir meži.
"Patlaban Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropas Savienībā un uz vienu iedzīvotāju ir 1,7 hektāri meža, kas ir liela bagātība, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Vienlaikus Latvijas meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā, kas dod iespēju ogot, sēņot un tajos atpūsties," sacīja Jansons. Viņš arī norādīja, ka Silavas veiktais pētījums apliecina - cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža vērtību var vairot, to efektīvi apsaimniekojot. 48% respondentu uzskata, ka efektīvi apmežota zeme ir tikpat vērtīga kā naftas vai akmeņogļu krājumi, turklāt 78% pauž viedokli, ka mežs ir jānocērt pēc noteikta vecuma sasniegšanas un tad jāstāda jauns.
Latvijā tiek īstenota ļoti aktīva mežu atjaunošana, faktiski katra nocirstā koka vietā iestādot divus jaunus stādiņus. Ja 2010.gadā tika atjaunoti 32 200 hektāri meža, 2014.gadā tie bija 38 000 hektāru, bet 2015.gadā atjaunoti 41 700 hektāru meža.
Kā ziņots, šodien biedrība Zaļās mājas iepazīstina ar pētījumu par meža platībām Latvijā.