Ņemot vērā, ka pašlaik Latvijā nepastāv tiesiskais regulējums, kurā tiktu reglamentēta kārtība, kādā būtu veicama parāda ārpustiesas atgūšana, Ekonomikas ministrija sagatavoja arī Parāda atgūšanas likumprojektu.
Likumprojekts nosaka kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Ministrija norāda, ka vienlaikus likumprojekta ieviešanas mērķis ir veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī sekmēt iespēju trešajām personām novērtēt fiziskas personas uzņemto maksājuma saistību izpildi.
Tāpat likumprojektā noteiktas prasības kreditoriem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanā īstenojamajai komunikācijai, nosakot, kāda informācija ir norādāma paziņojumā parādniekam, u.c.
Predzēts, ka likumprojekts risinās arī fizisko personu datu izmantošanas jautājumu parāda atgūšanā, nosakot regulējumu parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju kredītvēstures datubāzes izveidei un informācijas apmaiņai par parādnieku.
Likumprojekts paredz arī ieviest parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja licencēšanas sistēmu, ieviešot valsts nodevu par licencēšanas sistēmas ieviešanu, uzturēšanu un parāda atgūšanas uzraudzības nodrošināšanu.
Plānots, ka par licences saņemšanu parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai tiks noteikta vienreizēja maksa 2 500 latu apmērā, bet reizi trijos gados parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam būs jāveic pārreģistrācija, maksājot valsts nodevu 1000 latu apmērā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību, licences izsniegšanu, pārreģistrāciju un anulēšanu īstenos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Tāpat Ministru kabinets sēdē tika izskatīta Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) iniciatīva par parādnieku vai kredītņēmēju reģistra jeb kredītbiroja izveidi. Paredzēts, ka LKA izstrādātie priekšlikumi kredītinformācijas apmaiņas pilnveidošanai sekmēs kredītspējas/ kredītrisku vērtēšanas kvalitātes uzlabošanu, priekšnoteikumu radīšanu kredītinformācijas apmaiņas nodrošināšanai arī par parādnieku negatīvo kredītinformāciju, kā arī radīs tiesisko regulējumu kredītbiroja izveidei, kas būtu tiesīgs veikt fizisko personu datu apstrādi komerciālos nolūkos.
LKA piedāvājums paredz normatīvajos aktos noteikt statusu kredītbirojam, kas būtu starpnieks negatīvās kredītinformācijas apmaiņai, kas notiktu uz komerciālā izdevīguma pamata. Tomēr tiesību aktos paredzēts stingri reglamentēt datu apmaiņas jautājumu, nosakot, kam ir tiesības pieprasīt, kam - tiesības sniegt šo informāciju un kādos gadījumos, lai tiktu nodrošināta atbilstoša fizisko personu datu aizsardzība.
Kredītbirojā paredzēts apkopot informāciju par savlaicīgi neveiktajiem maksājumiem - nebanku kredītiem, komunālajiem pakalpojumiem, elektroniskajiem sakaru pakalpojumiem u.c.