Indriķis Dienai stāsta, ka pirms krīzes piecus gadus veicis iemaksas šādā fondā, taču konstatējis, ka ir "mīnusos", un maksājumus pārtraucis. Savukārt Andra bažījas, ka "atkal uznāks kāda krīze, un visi uzkrājumi būs vējā. Tādēļ naudu glabāšu zeķē vai, visticamāk, ieguldīšu savos bērnos, kas būs mana pensija".
Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons Dienai skaidro, ka investīcijas pensiju fondos visefektīvākās ir tad, ja tās veic ilgtermiņā - 20 līdz 30 gadu. Garajā laika periodā ekonomikas cikli līdzsvarojas un krīzes mijas ar augšupeju, līdz ar to uzkrājumi beigās nav ar mīnus zīmi. "Indriķa gadījumā piecu gadu cikls sakrita ar finanšu krīzi, tādēļ viņš bija īstermiņā zaudētājs. Taču, ja viņš nebūtu pārstājis veikt iemaksas, būtu vinnētājs, jo pēc krīzes tirgi atguvās un viņš noteikti būtu plusos," pārliecināts R. Jansons.
Bankas pārstāvis arī bilst, ka līdz 45 gadiem droši visus uzkrājumus var turēt aktīvajos fondos. Savukārt, ja līdz pensijai atlikuši tikai pieci gadi, R. Jansons iesaka izvēlēties depozītu, nevis pensiju fondu. Pārējiem pensiju fondi tiek rekomendēti, jo to ienesīgums ir daudz augstāks par depozītu likmēm, kas iet roku rokā ar inflāciju. Turklāt pensiju fondu līdzekļi ir nodalīti un nezūd arī bankas bankrota gadījumā. Kā apgalvo R. Jansons, arī, piemēram, bankrotējušajā Krājbankā ieguldītā pensiju nauda nekur nav pazudusi.
Pensiju eskperts Edgars Voļskis norāda, ka arī 10 latu iemaksa privāto pensiju fondā mazas algas saņēmējam var būt nozīmīgs atspaids pensijas vecumā, īpaši attiecībā pret valsts pensiju. Ja cilvēks sāk krāt 25 gados, tam mēnesī novirzot 10 latu un izņemot uzkrājumu 65 gados, uzkrātā summa ir 11 000 latu. Turklāt ik gadu no iemaksātās summas ir iespējams saņemt atpakaļ 24%.
Pilnu žurnālistes Rūtas Kesneres rakstu Privātā pensija ir realitāte lasiet ceturtdienas, 19.decembra, laikrakstā Diena!