Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.
Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš Pasažieru vilciens parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.
Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.
Šādas pārbaudes būs nepieciešamas vēl pieciem dīzeļvilcieniem no kuriem tikai daļa ir modernizēta. Līdz ar to piegādātājiem – pilnsabiedrībai DMU Vilcieni, kurā apvienojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca, Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kā arī tai un Pasažieru vilcienam piederošais VRC Zasulauks, - darbu pabeigšanai nepieciešams papildu laiks.
"Ja mēs palielinātu nedaudz sertifikācijas apjomu, tad visiem būtu lielāka pārliecība par tā drošumu. Tā vai savādāk, viss process būtu pabeigts nākamā gada pirmajā ceturksnī," sola Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.
Ja šim solījumam var ticēt, tas tik un tā būs par vēlu. Visiem dīzeļvilcieniem bija jābūt gataviem šogad, lai Pasažieru vilciens nezaudētu 13 miljonu eiro finansējumu no ES Kohēzijas fonda. Tā ir lielākā daļa no projekta kopējām izmaksām – 22 miljoniem eiro. Šādā situācijā Pasažieru vilcienam būs jāatrod finansējums citur, savukārt minētos 13 miljonus eiro Finanšu ministrija pārdalīs kādam citam projektam, kas realizēts laikus.
"Pasažieru vilciena projektu mēs esam ielikuši kā 100% neīstenojamu, mērot riskus, un, pateicoties valdības pozīcijai un atbalstam ar papildu rezerves finansējumu, šobrīd mēs no ES finansējumu nezaudētu, bet ir augsts risks, ka šo plānoto finansējumu nesaņem Pasažieru vilciens," norāda Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Satiksmes ministrijas amatpersonas pagaidām atsakās publiski apstiprināt, ka 13 miljonu eiro atbalsts vilcieniem ir zaudēts. Tā kā avansa maksājumos izpildītājam ir samaksāti vairāk nekā astoņi miljoni, amatpersonas vēl cer, ka daļu summas tomēr izdotos atgūt no ES fondiem. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka "ir uzdots Pasažieru vilciena valdei izvērtēt tehniskos, ekonomiskos un juridiskos, kā arī finanšu aspektus, kādā veidā būtu organizējams darbs, tostarp arī ar Eiropas Komisiju, kas ir piešķīrusi šos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu līdz šim iztērētās naudas attiecināmību, jo daļa procesa ir izdarīta, daļa, protams, nav".
Noslēgtais līgums paredzot arī pilnsabiedrības DMU vilcieni atbildību. Jau kopš pirmā nepiegādātā vilciena februārī tiek rēķināta soda nauda. Šobrīd sasniegts tās maksimālais apmērs - 10% no līguma summas, kas ir apmēram 2,2 miljoni eiro.
Turklāt iespējams, ka pilnsabiedrībai var nākties maksāt arī par zaudēto Eiropas Savienības fondu naudu. "Te mēs varam runāt arī par to, ka fondu līdzekļi vismaz daļēji šajā projektā ir zaudēti izpildītāja vainas dēļ, kurš nav līgumā noteiktajā termiņā varējis vilcienus nodot un piegādāt pasūtītājam," skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Tas nozīmētu, ka zaudējumu apmērs un soda nauda kopumā varētu sasniegt pat 15,2 miljonus eiro - lielāko daļu no projekta izmaksām. Taču maz ticams, ka valsts puse centīsies piedzīt zaudējumus pilnā apmērā, vai arī lems par labu līguma laušanai. "Tas nozīmē iesaistīšanos tiesvedību procedūrās, tas nozīmē nepabeigtu vilcienu stāvēšanu kaut kur pie sētas, kamēr risinās tiesvedība, tas nozīmē, ka mēs nevaram plānot tālāku darbību, nezinot, vai mēs šos vilcienus iegūsim tādus vai savādākus, pastāv ļoti daudz dažādas nenoteiktības un šis, manuprāt, nav labākais scenārijs," uzskata Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.
Savukārt Kamarūts norāda, ka "mēs esam uzņēmēji, kas šajā projektā jau ieguldījuši vairāk nekā 20 miljonus eiro. Mēs neesam gatavi naudu dāvināt kādam. Kāpēc? Tāpēc, ka arī mums neviens to nav dāvinājis. Liela daļa šo līdzekļu ir piesaistīti līdz ar to, tie ir jāatgriež. Ja mēs šobrīd uzdāvinām vilcienus un naudu nesaņemam, tad, visticamāk, šajā brīdī mēs runāsim par to, ka visiem trīs uzņēmumiem, kas piedalās procesā, iestāsies maksātnespēja".
Tādēļ ticamāka ir versija, ka Pasažieru vilciens varētu piekrist modernizētos dīzeļvilcienus saņemt nākamgad. Taču būs jāatrod veids, kādā segt pēkšņos milzu izdevumus. Lubāns norāda, ka "šobrīd detaļās par to stāstīt ir grūti, bet iespējams risināt līdzīgi kā ar jaunajiem elektrovilcieniem, ka mēs izmantojam kredītlīdzekļus un pēc tam caur pasūtījuma līgumiem visā šo vilcienu amortizācijas periodā, vai modernizēto dīzeļvilcienu gadījumā tie ir 20 gadi, vai elektrovilcienu gadījumā 40 gadi, caur šo amortizāciju tiek atmaksāti kredītlīdzekļi." Taču nav skaidrs, vai vispār Pasažieru vilcienam kāda kredītiestāde izsniegs aizdevumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī apmēram 200 miljonu eiro vērto jauno elektrovilcienu iepirkumu plānots segt no aizņemtas naudas.