Reģionos uz eksaktajām jomām neraujas

cilvēka pašapziņa attīstās dažādi,vieniem ātrāk,vieniem vēlāk.Kur tiem kam vēlāk,viņi ir jāpabiksta.Ja vecāki saredz,ka tā saprašana ir,bet jaunietis vēl nejūtas izlemt spējīgs,tad vajag ar viņu stingrāk.Bet ir problēma,ja viņam apziņā ir sakāpusi tendence sevi vērtēt kā neatkarīgu,visu zinoša,neatkarīgu pējīpersonību,it kā būtu jau no dzimšanas ar saprašanu,kur neredz sevis tapšanas atkarību no cilvēku sakrātās un glabātās informācijas.Ja tā informācijas nodošana pēkšņi pārtrūkst,tad cik ātri,cilvēku bērni,no jauna izveidotu to pašu valodu priekš saziņas?Zinātnes atklājumi arī nenotiek no ne kā,bet uz iepriekš sakrātās pieredzes kvantitātes,uz kā pamata var notikt kvalitatīvas pārmaiņas.

Kaada shkjirba, exaktaas vai ne/exaktaas zinaatnes... Galvenais, lai meichas kojaas vareetu katru vakaru kaajeles papleest, un lai buutu pietiekams skaits, vismaz 3 vechi uz vienu kaajstarpi ( piseeju, nekas vairaak shiim 'studenteleem' neinteresee). PS. Mans viedoklis ir balstiits uz personisko pieredzi, toreizeejaas Biologu/Gjeograafu/, veelaak Maajsaimniechu kojaas Riigaa, Juurmalas Gatvee. Nekas personiigs. Nodzerties kaa cuukai, vot taa vajag!!! - kaa gaardza slavenais (???) Dzintris Kolaats, raapodams pa Juurmales Gatves 2. staava gaiteni ap ~2 peec pusnaakts, kaut kad ap 1985. gadu.

Latvijā augstskolu ir krietni par daudz, it īpaši, ja pārrēķina augstskolu skaitu uz 10 000 iedzīv. vai studējošo skaitu uz 10 000 iedzīv. Daudzas no tām ir mazas, šaura profila un atbilst lielo augstskolu vidēji skaitliskajām fakultātēm.