Rēzeknē atklāts piemineklis kritušajiem "afgāņiem"

Ar tādu attieksmi var arī pakāst valsti, personisko brīvību un daudz ko citu...

Nu ko Jūs te visi kasāties pie valodas, pie PSPS, pie vārda -afgāņi u.t.t. saprotiet taču muļķi tādi, ka runa iet par parastu karavīru, mūsu Latgales puišiem, kuriem nebija izvēles un bij jāiet karā, viņi nav vainīgi, ka dzimuši tajā laikā. nevazājiet viņus un nemeklējiet politiku, bet atdodiet godu- vienkārši karavīram. Latviešiem nevajag ne krievus, ne kādus citus- paši viens otru apēdīsim

Bet kāpēc Rēzeknes vadība pieminekļa atklāšanā runāja svešvalodā - krieviski? Vai tad Rēzekne jau ir atkalapvienojusies ar māti krieviju? Un ko tur darīja krievijas vēstniecības pārstāvji - vai atvainojās par padomijas pastrādātajiem noziegumiem, nosūtot obligātā dienesta kareivjus svešā karā?

Padomju armijas ierindnieks Afganistānā toreiz saņēma 9 rubļus (čekus) mēnesī. Baigā nauda par karošanu! Un nevienam neprasīja,vai gribi karot. izejas nebija, vai arī tribunāls. Un mierīgi varēja jebkuru nošaut. Tagad labprātīgi dienē, labi maksā, un vēl kompensācija ģimenei, ja kas. Un diezgan mierīgs dienests, gadās ka apšauda vai samīnē ceļu. Agrāk bija karš svešā zemē,un visi bija ienaidnieki.

"Ja nebūtu šīs fotogrāfijas, tad pats neticētu, ka tur bijis." - apmēram tā rakstīja bijušais karavīrs un fotogrāfijas īpašnieks nevis es.

80. gadu beigās vai 90. sākumā bija publicēta fotogrāfija - dienesta biedru grupiņa tuksnešainā vietā uz kautkā sasēduši (uz tanka? - neatceros) pozē fotogrāfam. Visi nopietnām sejām. Paraksts - dienesta biedri Golanas augstienēs. Ja nebūtu šīs fotogrāfijas, tad pats neticētu, ka tur bijis. Vai par to tolaik rakstīja? Vai rakstīja par PSRS desatniekiem pie Somālijas krastiem? Vai vecāki zināja, uz kādām svešām zemēm viņu bērni tika sūtīti? Nē! Viss bija slepens. Lai mūžigs miers to karavīru dvēselēm, kas neatgriezās Dzimtenē.

Atcerieties "Vai viegli būt jaunam?", kur jaunais cilvēks sažņaudz dūrē ordeni un nočukst, ka ar to nelepojas. Bet ko darīt? Karavīram nav izvēles. Tolaik nebija pat ne tik daudz, lai nedienētu armijā.

Šogad aprit 20 gadi, kopš no Afganistānas tika izvestas PSRS karaspēka daļas. No Latvijas uz Afganistānas karu tika nosūtīti 3612 karavīri, no tiem 59 gāja bojā, 145 tika ievainoti, 42 kļuva par invalīdiem, 1 pazuda bez vēsts. xxx No tiem skaitļiem jāsecina, ka padomju karaspēkam bija baismīgākie zaudējumi. NATO tomēr nav tik daudz karavīru zaudējis. Secinājums vienkāršs - PSRS kā okupants karoja pret visiem afgāņiem un visām tā reģiona valstīm. NATO tomēr aizstāv lielas daļas Afganistānas iedzīvotāju intereses.

Šis ir labi pateikts: ne ko pielikt - ne ko atņemt.: 3.Zemessardzes novada nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas virsleitnants Ilmārs Apeins, kurš no 1986. līdz 1988.gadam pats piedalījās karadarbībā Afganistānā un arī tagad ir piedalījies miera uzturēšanās misijā Afganistānā, pieminekļa atklāšanas ceremonijā teica: “Četrus jaunos gadus, četras dzimšanas dienas man ir nācies nosvinēt Afganistānā. Negribētu, ja šī pieminekļa atklāšanā kāds saskatītu neveselīgu politizēšanu. Karavīrs ir karavīrs, viņš ir devis zvērestu cīnīties līdz galam un aizstāvēt valsts intereses, bet vislielākās sāpes ir tām mātēm un līgavām, kas tā arī nesagaidīja savus mīļos.”

Pateicības vārdi jāsaka arī Zemessardzei par goda sardzes organizēšanu šajā pasākumā. Karavīri saprot situāciju, un godam pilda tiem uzticētos uzdevumus. Latgales Zemessardze labākā!

Kaņepīte 11:13 - bērnišķīgs un naivs koments. Piedod, ka tā saku.

Padarītais darbs un uzstādītais piemineklis ir nepieciešams, un ir veltīts kritušajiem Latgales novada karavīriem, kuri ir izpildījuši tajos laikos doto zvērestu. Pašlaik arī Latvijas karavīri veic misiju Afganistānā. Tas ir karavīra pienākums, bet lēmumus pieņem politiķi. Lai politiķi tad arī atbild par saviem kļūdainiem lēmumiem, bet kritušie karavīri ir Latvijas tautas varoņi.

Jā, jā nekad nevienam nav nekādas izvēles, visi tik brauc un slepkavo pēc pavēles. Gadsimti iet, bet saukļi paliek - aizstāvam mierīgos iedzīvotājus, aiztāvam tēvzemi, sadodam neliešiem. Nacisti tieši tāpat teica. Visiem cēlajiem kara aizstāvjiem es gribētu teikt - kļūstiet reiz pieauguši!!!

Paļdis vysim, kas itū dzelu realizieja, lobs dorbs padarāts!