Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas var pat darboties kā dzinulis, taču ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību. Pasliktinās darbinieku darba spējas un darba mūža ilgums, kas, savukārt, rada milzu slogu ekonomikai, piemēram, ar darbu saistītas depresijas izmaksas Eiropā ik gadu tiek lēstas ap 617 miljardu eiro apmērā. Stress ir būtiska darba drošības un veselības problēma ap 80% Eiropas uzņēmumu, tomēr tikai retajā ir ieviestas speciālas procedūras, kas ļautu novērst ar darbu saistīto stresu, liecina pētījumi.
Erasmus+ līdzfinansētā starptautiskā projektā Vadības kompetenču pilnveide izcilībā balstītai stresa novēršanai un darbam organizāciju ilgtspējīgai attīstībai Eiropā tiek izstrādāts inovatīvs stresa novērtēšanas un uzveikšanas rīks. Projektā iesaistījušies zinātnieki un eksperti no Vācijas, Spānijas, Latvijas un Īrijas universitātēm un organizācijām. RTU IEVF ir projekta partnere.
Jau veikts pētījums, lai noskaidrotu, kādi individuālie faktori darba vidē veido iesaistīšanos un apmierinātību (motivāciju). Latvijas respondenti kā galvenos stresa faktorus min nepietiekamu darba plānošanu, pārmērīgu darba slodzi, pretrunīgas prasības un neskaidri noteiktus darba pienākumus, arī lēmumu pieņemšanu attiecībā uz darbiniekiem, neiesaistot viņus šajā procesā, neefektīvu komunikāciju, vadības un kolēģu atbalsta trūkumu u. c. "Darbiniekiem lielāko stresu rada neskaidri un nesakārtoti procesi, pārtraukumi darbā, darbs daudzuzdevumu režīmā un digitalizācija, savukārt darba devējiem – krīze darba tirgū," norāda IEVF pētniece, RTU Personāla nodaļas vadītāja Zane Rostoka.
Projekta partneri izstrādājuši īpašus mācību moduļus, kuru aprobēšana sāksies rudenī. RTU pētnieki atbilstoši savām kompetencēm izstrādājuši moduļus, kas ietvers šādas tēmas: stress, stresori, to atpazīšana darba vidē, darba vides procesu organizēšana, darba apstākļu ietekme uz produktivitāti, izmaiņas darba saturā un vidē, jaunu darba formu (piem., attālināts darbs) vadīšana, darba slodzes un darba procesu pārvaldīšana, organizācijas darba vide, kultūra, komandas sadarbība, darbinieka attieksme un uzvedība, prasības un uzdevumi darbiniekam, to atbilstība darba slodzei u. c. Pēc aprobēšanas visi moduļi tiks apvienoti inovatīvā stresa novērtēšanas un pārvaldīšanas rīkā. Tas ļaus atpazīt un novērtēt stresa līmeni, ar elektronisku apmācību materiālu palīdzību noskaidrot, kā novērst individuālu stresoru palielināšanos, bet ar speciālu testu – novērtēt sasniegtās izmaiņas. Projekta mērķis ir samazināt stresa cēloņus par 10%, kas Eiropas ekonomikai 2035. gadā varētu ļaut ietaupīt vairāk nekā desmit miljardus eiro.