Rūpēs par neizēstiem šķīvjiem mainīs normas

Aptaujā, kas šopavasar notikusi 55 Rīgas skolās, noskaidrots, ka visbiežāk skolēni sūdzas par negaršīgu un nepievilcīgu ēdienu, 27% skolēnu norādījuši, ka viņiem pasniegtās ēdiena porcijas ir jau atdzisušas, savukārt 22% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka pusdienās saņem nepietiekamu ēdiena daudzumu. To visbiežāk teikuši puiši, kuri mācās 6.–8. klasē. Bieži skolēniem nepiemērots liekas arī pusdienu pārtraukuma laiks – daži to grib ātrāk, daži vēlāk, konferencē par skolēnu ēdināšanu pirmdien sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes pārstāve Ingrīda Millere. "Skumji, ka dažkārt skolās šķīvji pēc pusdienām paliek praktiski neizēsti, jo bērniem ēdiens vienkārši negaršo. Aptaujas skolās notiek bieži, bet vislabākais rādītājs ir tas, kas paliek pāri uz šķīvjiem."

Tikmēr skolēni uzsver, ka ēdiens, viņuprāt, nav veselīgs, dažkārt ir pārsālīts. Tāpat izskan pārmetumi par pārāk saldiem dzērieniem, par maz salātiem pie pamatēdiena un par daudz maizes. Aizvien vairāk ir šādu skolēnu, kuri labi pārzina veselīga uztura piramīdu, uzsvēra Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības valdes priekšsēdētāja Laila Meija.

Apkopojot šīs problēmas, ēdinātājus mudinās striktāk domāt par produktu sastāvu, ēdienkarti mainīt biežāk, vadoties no tā, kas paliek neapēsts. Pēc Milleres teiktā, Iepirkuma likums neaizliedz variēt ēdienu veidus. Savukārt, lai nodrošinātu bērniem siltas pusdienas, iespējami dažādi risinājumi, piemēram, noliekot ēdienu uz galda koptraukā vienlaikus vairākiem skolēniem, lai viņi paši varētu ātri sev vēlamo ēdiena daudzumu ielikt šķīvī. Atsevišķas ēdināšanas kompānijas skolās piedāvā zviedru galda formātu, lai katrs skolēns var izvēlēties ēdienu sev vēlamā daudzumā, turklāt var neņemt to, kas negaršo. Tāpēc tas esot sevišķi pozitīvi vērtējams ēdināšanas modelis.

Savukārt Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārtikas tehnoloģe Ilona Dreimane Dienai norādīja, ka ēdināšanas variācijas ierobežo esošās uztura normas. Pašlaik noteikts, ka skolēnam ik dienu pusdienās jāsaņem 50 gramu biezpiena vai siera. Biezpiens bieži nav skolēnu iecienītākais produkts, taču, normas izpildot, galdā tiek likti sacepumi vai biezpienu mēdzot iecept pat kotletēs. "Nu, negrib bērns tādu pārtiku!" viņa pauda.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 28.novembra, numurā!