Augošās eksporta iespējas un lielāka naudas aprite vietējā tirgū ļāvušas Latvijas apstrādes rūpniecībai augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielināt rūpniecības produkcijas izlaidi par 12,1%, produkcijas izlaides pieauguma tempam sasniedzot augstāko punktu kopš 2012. gada augusta. Savukārt gada astoņos mēnešos pret šo laika periodu pērn apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomi kāpuši par 8,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pieaugušais optimisms
Pateicoties šobrīd labvēlīgajai tirgus konjunktūrai, rūpnieki līdzīgi kā būvniecības nozares pārstāvji apliecina vislielāko optimismu dažādu tautsaimniecības nozaru pārstāvju vidū, atklāj jaunākais Citadele Index pētījums. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka no makroekonomisko procesu viedokļa pasaules tautsaimniecībā šobrīd ir labākā situācija pēckrīzes periodā. "Izaugsmes tendences ir pozitīvas visās pasaules lielākajās ekonomikās, starptautiskā tirdzniecība šogad augusi par gandrīz 10% pēc vairāku gadu stagnācijas un ekonomikas noskaņojums Eiropā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2007. gada. Tas redzams arī Latvijas eksporta un rūpniecības rādītājos, kas šogad aug daudz straujāk nekā mūsu ekonomika kopumā," situāciju raksturo Āboliņš. Viņš paredz, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums varētu sasniegt aptuveni 9%. "Lai gan augustā rūpniecības izaugsme sasniedza jau 12%, gada nogalē tai vajadzētu kļūt mērenākai. Atsitiens pasaules tirdzniecībā, kas sākās pērnā gada rudenī, drīz būs beidzies un diez vai pasaules tirdzniecība aug par 10% arī tālāk. Drīzāk šis pieaugums varētu nokonverģēt uz kādiem 5–6%, un tas atspoguļosies arī Latvijas rūpniecībā un eksportā," potenciālās tendences ieskicē bankas eksperts.
Arī paši rūpnieki norāda uz tirgus labvēlību. "Ņemot vērā iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā, šogad koncerna Latvijas finieris kopējā apgrozījuma pieaugums Baltijas valstīs un Somijā tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā. Uzņēmuma attīstību ietekmē arī ekonomiskā izaugsme un līdz ar to patēriņa pieauguma tendences būtiskākajos eksporta tirgos Eiropas Savienības valstīs. Tas dod pamatu pozitīvam vērtējumam arī par Latvijas apstrādes rūpniecības kopējo attīstību," situāciju vērtē vērienīgā kokapstrādes uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Uz pasaules tirgu labvēlību norāda arī Valmieras stikla šķiedrā, kur, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Andrē Švionteka teiktā, tiekot strādāts ar maksimāli iespējamo ražošanas jaudu, kompānijai pilnībā pārdodot savus produktus. «Iespēju robežās katru gadu palielinām ražošanas un pārdošanas apjomus, tomēr izteikti augstā pieprasījuma dēļ joprojām nespējam pilnībā realizēt visus klientu pasūtījumus,» teic A. Švionteks. Viņš norāda uz investīcijām Valmiera Glass Grupas attīstībā, un plānots, ka nākamgad – līdz ar jaunās stikla šķiedras ražošanas krāsns un stikla šķiedras pārstrādes ražotnes darbības uzsākšanu ASV – tiks ievērojami palielinātas ražošanas jaudas.
Arī NVS valstis
Eksporta iespējas normalizējušās arī uz Krieviju un atsevišķām citām bijušajām PSRS valstīm, kur iepriekš valūtas krīzes radīja pirktspējas problēmas. Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis teic, ka ekonomiskā situācija viņa uzņēmumam nozīmīgos noieta tirgos – Krievijā un pārējās NVS valstīs – stabilizējusies. Tāpat pieprasījums pēc Grindeks produkcijas kāpis jaunajos eksporta tirgos, sekmējot ražošanas apjomu pieaugumu. "Tas aktualizē jautājumu par nepieciešamajām ražošanas jaudām un, protams, arī par efektīvāku pārdošanas un ražošanas plānošanu," piebilst Bundulis.
Šajā ziņā, viņaprāt, svarīgi, ka Grindeks koncerna ražotnes atrodas ne tikai Latvijā, bet arī Slovākijā un Igaunijā. Pateicoties noieta tirgu diversifikācijai, uzņēmuma apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn pieaudzis par 47% līdz 68,3 miljoniem eiro. Tomēr situācija NVS reģionā tiek vērtēta atšķirīgi. Piemēram, būvmateriālu ražotājam Cemex Latvija pērn Krievijas tirgus aizvēries, tomēr kompānija piestrādājusi pie eksporta tirgu maiņas. Patlaban Cemex vairāk nekā 70% no Latvijā saražotā eksportē uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju un Baltkrieviju. Tādējādi visos uzņēmuma biznesa virzienos – cementa, betona, minerālmateriālu un valčbetona segmentos – vērojams vairāk nekā 10% liels pieaugums, stāsta Cemex Latvija valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels.
Sakārtot vidi
Bundulis stāsta, ka vietējās rūpniecības attīstību un uzņēmējdarbību kopumā noteikti veicina Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējas, kuras tomēr nav bezgalīgas un ar tām potenciālu iespējams īstenot tikai daļēji. Rūpnieks atgādina, ka ražotājiem ļoti svarīga ir sakārtota ekonomiskā joma un nodokļu vide – tai jābūt stabilai un prognozējamai. "Jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas rūpniecības attīstību kavējošs apstāklis ir reāla valsts atbalsta trūkums ražotājiem – gan pieredzējušiem, gan tiem, kas vēlētos sākt ražošanu. Ražošanas attīstība, t. sk. produktu ar augstu pievienoto vērtību gatavošana, joprojām netiek pietiekami stimulēta. Būtu apsveicami, ja valdība spētu definēt prioritārās un atbalstāmās rūpniecības nozares un kritērijus, kas uzņēmumiem jāizpilda, lai iegūtu priekšrocības," spriež Grindeks pārstāvis.
Savukārt Biķis norāda, ka viens no lielākajiem apgrūtinājumiem apstrādes rūpniecībai šobrīd ir ražošanas izmaksu pieaugums, kas kopumā bieži ir straujāks nekā cenu izmaiņas gala produktu grozā. "Darbaspēka atalgojuma virzība uz vidējo Rietumeiropas pirktspējas līmeni ir pašsaprotama un atbalstāma, taču sāpīgs jautājums apstrādes rūpniecības konkurētspējā ir elektroenerģijas cenas. Šajā sakarā apsveicami ir Ekonomikas ministrijas spertie soļi, par 75% samazinot piemaksas par subsidēto jaudu TEC-1 un TEC-2 elektrostacijām, kā arī no nākamā gada paredzot obligātās elektroenerģijas iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu diferencēšanu elektroenerģijas gala lietotājiem atkarībā no pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra," spriež Biķis.
Švionteks uzskata – jo enerģētiskie resursi izmaksu ziņā pieejamāki, jo lielākas iespējas attīstīt rūpniecisko ražošanu Latvijā. Viņaprāt, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm un ar ASV, tie pie mums diemžēl joprojām ir dārgāki. Arī Rasels ir gandarīts par OIK reformu. Viņš vēl norāda, ka nozari sāpīgi skar nelegāla karjeru izstrāde un minerālmateriālu tirdzniecība, kā arī betona ražošanas pelēkais segments, kas kropļo tirgu gan cenas, gan kvalitātes aspektā. Tāpat rūpnieki norāda uz problēmām darba tirgū, proti, jau drīz būtisks rūpniecību kavējošs faktors būs gan augsti kvalificētu speciālistu, gan mazkvalificētā darbaspēka trūkums.