Šī likuma norma aizsargā bērna tiesības uzaugt no tabakas dūmiem brīvā vidē. "Jācer, ka likuma grozījumi veicinās izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un liks cilvēkiem atbildīgāk izturēties pret bērnu veselību. Vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos," sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi paplašina arī emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka tā ir arī bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties arī pret viņa tuvinieku.
Grozījumi arī nosaka – bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, un ārpusģimenes aprūpē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam šāda iespēja tiek nodrošināta. Savukārt attiecībā uz aizbildnībā esoša bērna aprūpi jaunais regulējums paredz pienākumu vecākiem maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus, bet aizbildnim ― tiesības vērsties tiesā, ja tas netiek darīts.
Tāpat noteikti gadījumi, kad bērna vecāks tiek atbrīvots no samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem, piemēram, ja bērns mātei piedzimis dzimumnozieguma rezultātā un virknē citu gadījumu.
Tāpat ar grozījumiem likumā tiek noteikts pienākums vecākiem vai personām, kuru aprūpē bērns nodots, savas prombūtnes laikā bērnam līdz septiņu gadu vecumam nodrošināt uzraudzību. Vienlaikus definēts arī bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs un noteikti tā darbības pamatprincipi ― pakalpojuma sniegšanas vietā jānodrošina bērnam atbilstoša vide, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai.
Noteikts arī to personu loks, kurām nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat kā līdz šim, tie būs speciālisti, kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, taču vienlaikus tiek iekļauti arī citu profesiju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar bērniem un var laicīgi pamanīt un novērst bērnu tiesību pārkāpumus, piemēram, vardarbību pret bērnu.
Savukārt, lai nodrošinātu tiesību aizsardzību tiem cietušajiem bērniem, kuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam turpmāk būs tiesības bērnu pārmeklēt vai pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu, piemēram, lai aizsargātu bērnu no vainīgās personas draudiem.
Paredzēts izveidot arī nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kurā tiktu integrēta valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informācija par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad nepieciešami preventīvi pasākumi bērnu aizsardzībai.
Likumprojektā ietvertās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām, jo īpaši bērniem no sociālā riska grupām un bērniem, kuri cieš no vardarbības, norāda likumprojekta autori.