Jaunais cauruļvads Nord Stream 2 Ukrainas jau tā vājajam budžetam būs nopietns trieciens, jo Krievijas gāzes tranzīts ienes vairāk nekā miljardu eiro. "Tā ir politiska lieta. Viņi grib nolikt malā Ukrainas transportēšanas koridoru un tajā paša laikā arī sodīt Slovākiju," saka Ukrainas gāzes kompānijas Naftogaz pārstāvis Briselē Vjačeslavs Kņjažnickijs.
Krievijas gāzes tranzīta samazināšanās caur Ukrainu vistiešākajā veidā skars arī Slovākiju. Un Slovākijas premjers Roberts Fiko nepakautrējās būt skarbs: "Viņi mūs padara par idiotiem! Viņi ir nodevuši Eiropas Savienības dalībvalsti – Slovākiju."
Eiropas Komisija (EK) pagaidām ir ļoti piesardzīga savos vērtējumos, jo vispirms grib redzēt, kā projekts saskan ar ES plāniem, tostarp par enerģijas avotu dažādošanu.
Bet kamēr Brisele kasa pakausi, Gazprom ir skaidri definējis Eiropu kā savu svarīgāko un maksātspējīgāko klientu it īpaši tāpēc, ka Gazprom līgums ar Ķīnu par gāzes piegādēm neiet tik strauji kā cerēts, ņemot vērā Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos.
"Ideja par jaunu cauruļvadu no ziemeļiem, kas apgādātu ne tikai Vāciju bet arī Itāliju un kāpēc ne arī Lielbritāniju – jā, tas radīs nopietnas ekonomiskās problēmas Ukrainai. Ar Nord Stream 2 gala rezultātā netiks palielināta mūsu atkarība no Krievijas, ja runājam par apjomiem. Tā būs tā pati gāze, bet piegādāta Eiropas tirgum pat citu ceļu," saka Briselē bāzētās domnīcas Bruegel pētnieks Simone Tagliapietra,
Viņš neredz nekādu iespēju EK kavēt gāzes kompāniju plānus, ja Krievija visu darīs saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu.