"Tā ir vienīgā pērle Saulkrastos, kas cilvēkiem vēl ir pieejama," saka viena no protestētājām Sandra Priedīte. Tomēr vēl vairāk nekā kritizētāju ir iedzīvotāju, kas vēlas šajā vietā kafejnīcu ar modernu tualeti. Strīdu dēļ pašvaldība pagaidām ir noraidījusi būvniecības ieceri un atlikusi teritorijas detaļplānojuma izstrādi.
Pērn atļāva būvēties
Saulkrastu Baltā kāpa, kas atrodas pie Inčupes ietekas jūrā, ir viena no apmēram četrām Latvijā sastopamajām. Šī kāpa ir ar smiltīm apbiris smilšakmens iezis, kas izveidojies pirms 400 miljoniem gadu, un tās augstums sasniedz 18 metrus. Daļu kāpas zemes pusotra hektāra platībā, kas atrodas starp jūru un Rīgas ielu, 2001.gadā dome par gada maksu 1300 latu iznomāja zemnieku saimniecībai Mazzemnieki, lai tā apsaimniekotu tualeti un uzturētu kārtībā apkārtni. Drīz pēc tam, kad pašvaldība pagājušajā vasarā grozīja pilsētas apbūves noteikumus, ar kuriem daļa iznomātās teritorijas (3000 m2) kļuva par apbūvējamiem, Mazzemnieki īpašnieks Ilgonis Kronbergs iesniedza ieceri par ēdināšanas kompleksa izveidi. Tā izraisījusi iedzīvotāju diskusiju, kā dēļ pašvaldība pirms divām nedēļām organizēja speciālu apspriedi.
Kāpu tieši neapdraud
Vides speciālistiem nešķiet, ka būvniecība šajā vietā kā negatīvi varētu ietekmēt pašu kāpu. Tomēr jāskatās, cik objekts ir liels, saka Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Uz domes diskusiju pieaicinātais ģeogrāfijas zinātņu doktors un Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Guntis Eberhards, kurš ilgus gadus kāpu pētījis, norādīja, ka drīzāk jāuztraucas par kāpas izskalošanu, ko ik gadu dara jūra un garām tekošā Inčupe. "Krasts viennozīmīgi jānostiprina, taču aizsargjoslas likumā šobrīd nav atļauts neko darīt," viņš uzsvēra.
Teritoriju nekopj
Apbūves noteikumu maiņu Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (TB/LNNK) skaidro ar pašvaldības vēlmi labiekārtot un attīstīt teritoriju. Ideju par ēdināšanas kompleksa izbūvi viņš atbalsta, norādot vien, ka "jautājums ir par tā vietu un apjomu". Saulkrastiešu domas gan dalās arī par to, vai tas būtu jāuztic esošajam zemes nomniekam, ja tas "ne ar ko labu sevi septiņos gados nav apliecinājis - pastaigu laipas līdz jūras krastam izbūvētas par Eiropas Savienības fondu un pašvaldības naudu, arī mežā atkritumus novāc pašvaldības sētnieks". Taču iespēja lauzt šo, pēc bijušās Satversmes tiesas tiesneses, tagadējās Saeimas deputātes Ilmas Čepānes (kādreiz JL, tagad bezpartijiskā) vārdiem, "klaji neizdevīgu pašvaldībai līgumu", netiek apsvērta, uzsver domes vadītājs. Šādā gadījumā I.Čepāne diskusijas laikā aicināja iedzīvotājus cītīgi sekot līdzi notiekošajam, jo ir zināmi vairāki "ateju biznesa" shēmas piemēri, proti, kad cilvēki, sākotnēji nomājot tualetes, vēlāk tās privatizēja un vietu apbūvēja.