Sigulda ir vienīgā no 20 lielākajām Latvijas pilsētām, kur iedzīvotāju skaita pārmaiņas ir ar plus zīmi. Kā to panākat?
Jā, mēs varam teikt, ka esam unikāli ar viena procenta iedzīvotāju skaita pieaugumu kopš valsts atjaunošanas. Uz tā fona, ka pilsētu iedzīvotāju skaits kopumā vidēji samazinājies par 16%, bet Latvijā kopumā par 21%. Dzimstības rādītāji Siguldā būtiski apsteidz viņā saulē aizgājušo skaitu. Šī starpība ir pat līdz 40%. Piemēram, pagājušogad piedzima 247, bet nomira 187, 2012. gadā 221 piedzima, 154 nomira. Arī šogad pirmajā pusgadā par vairākiem desmitiem bērnu piedzimis vairāk nekā iepriekš. Kas to ietekmē? Tas, ka jauni cilvēki grib dzīvot Siguldā, ka bērniem ir nodrošinātas vietas bērnudārzos - pēdējos trijos gados uzbūvēti divi jauni bērnudārzi, kas ir Latvijā nebijis gadījums tāda izmēra pašvaldībās, ir vecāku sadarbībā ar pašvaldību veidota jauna izglītības iestāde, ir sporta profesionālās izglītības iespējas, mākslas skola, aktīvā un veselīgā dzīvesveida iespējas - tas viss veido impulsu summu, kas motivē jaunās ģimenes šeit dzīvot un laist pasaulē bērnus.
Migrācija Siguldu ietekmē?
Protams. Cilvēki no attālākiem Latvijas reģioniem pārceļas tuvāk Rīgai, mainoties ekonomiskajai situācijai, iestājoties krīzei, reaģējot uz dažādiem valstiskiem lēmumiem, piemēram, skolu slēgšanu, izmaiņām lauksaimniecības politikā, ceļu sakārtošanas veiksmes vai neveiksmes stāstiem. Tiem, kas negrib pārcelties tieši uz galvaspilsētu, kura nedod mājas sajūtu cilvēkiem, kas auguši laukos, ap Rīgu esošās pilsētas un pagasti šķiet interesanti. Sigulda ir viena no tām vietām, kur cilvēki atrod iespēju saņemt visus tos pakalpojumus, kas viņiem vairs attālākos reģionos nav pieejami.
Pozitīvās tendences ir tieši Siguldā vai arī citur novadā?
Datu apkopojumā par 20 lielākajām pilsētām minēta Sigulda, bet protams, ka pieaugošs iedzīvotāju skaits ir arī novadā. Krīzes laikā 2009. gadā bija viens brīdis, kad lielais emigrācijas vilnis, kas bija Latvijā, negatīvi skāra arī novadu. Tomēr jau pēc trim gadiem iedzīvotāju skaita samazināšanās un pieauguma bilance izlīdzinājās un drīz vien kļuva pozitīva.
Viens no vietējo iedzīvotāju atbalsta instrumentiem, ko izmantojat, ir novadā deklarēto ID kartes, kam līdzīgu ieviešana Rīgā raisījusi asas diskusijas.
Nevienam citam Latvijā nav izdevies šo projektu ieviest tādā kvalitātē un kapacitātē, kā tas ir Siguldā. Tie ir vairāk nekā 200 pakalpojumu ar atlaidēm dažādās vietās, kur pamatpiedāvājums nāk no Siguldas novada uzņēmumiem - kafejnīcām, veikaliem, degvielas uzpildes stacijām utt. Apmeklējot dažādas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, cilvēki saņem ļoti daudzas un dažādas atlaižu kartes, ir tikai loģiski, ka mēs tās visas apvienojam vienā un tas dod iespēju lojalitātes programmas ieviest arī mazajiem uzņēmējiem, kas paši savas veidot nespētu. Iedzīvotājiem arī emocionāli patīkami lietot karti, uz kuras uzraksts «Es esmu siguldietis» un ir iespēja izvēlēties kā attēlu kādu Siguldas vai Turaidas skatu, gaisa vagoniņu ar gumijlēkšanu vai, piemēram, Martina Dukura foto. Zinu, ka siguldieši, viesojoties citur Latvijā, velk šīs kartes no kabatām un rāda, kādas tās ir. Tas viss kopā vairo lokālpatriotismu, kopienas sajūtu, vēlmi šeit dzīvot un maksāt nodokļus, zinot, ka tie nonāk pašvaldībai, kura var realizēt šādus projektus.
Diskusija par karti sākās brīdī, kad Rīga mēģināja ieviest kaut
ko līdzīgu. Bet tās tomēr ir nesalīdzināmas lietas - iespēja
Siguldā nodokļus maksājošajiem braukt skolēnu autobusā bez maksas
nav pielīdzināms Rīgas sabiedriskajam transportam, ko lieto visa
Latvija, arī spiestā kārtā, jo ir daudzas lietas, ko var kārtot
tikai galvaspilsētā, un ir profesijas, kurās darbs atrodams tikai
Rīgā.
Visu interviju ar U.Mitrevicu lasiet trešdienas laikrakstā Diena!