Situācija neparedzama – krīze var strauji beigties vai arī ieilgt

Kā uzņēmumiem tikt galā ar Covid-19 krīzes radīto nenoteiktību, proti, krīzi, kurai grūti paredzēt ilgumu, dziļumu un mērogu? Ko Latvijas uzņēmumi var darīt, lai veiksmīgāk pārdzīvotu krīzi?

Es šo jautājumu sadalītu divās daļās: kā strādāt pašreizējos krīzes apstākļos, un kā restartēties jau jaunajā realitātē. Tātad iesāksim ar pirmo daļu – pašreizējā krīzes režīmā svarīgākais, kas uzņēmumiem būtu jādara, – jāseko līdzi, kā klājas viņu darbiniekiem, lai nesaslimst un lai slimi nenāk uz darbu, tādējādi nepakļaujot riskam pērējos kolēģus, tas šobrīd ir ļoti būtiski. Un vienlaikus uzņēmējiem ir jādomā, lai šis svarīgais resurss tiktu saglabāts un nodrošināts tālākam laikam – darbībai pēc krīzes.

Atsevišķi jādomā arī par biznesa stratēģiju jeb biznesa modeli – vai uzņēmums spēj turpināt vismaz daļu no līdzšinējiem biznesa procesiem un līdz ar to ģenerēt daļu no ieņēmumiem vai arī pilnībā nespēj – un attiecīgi, vadoties no šī faktora, ir jālemj par biznesa iekonservēšanu uz kādu laiku. Tikpat iespējams, ka ar plašāku moderno tehnoloģiju izmantošanu vai citādiem biznesa procesiem var turpināt darbu. Ir gana daudz labu piemēru, kā uzņēmumi šajā laikā pamaina savus biznesa procesus, lai varētu turpināt darbu un nodrošināt vismaz daļu no līdzšinējā biznesa apjoma.

Savukārt, runājot par ilgtermiņa stratēģiju, – droši vien te nebūs runas par vienu, bet drīzāk diviem trim mēnešiem, līdz atgriezīsimies jaunajā realitātē, taču uzņēmumiem jau šodien jādomā par to stratēģiju un biznesa plānu, kāds tiem būs nākotnē, tostarp arī par to, kāds būs biznesa apjoms jaunajā realitātē. Šķiet, visi apzinās, ka diez vai pēc krīzes tiks atgūti līdzšinējie biznesa apmēri, tādēļ daudzus līgumus gan ar klientiem, gan piegādātājiem būs jāmaina, kā arī jāizveido modelis, ar kādu izmaksu un ieņēmumu struktūru un, galvenais, naudas plūsmu startēt jaunajā situācijā. Un tagad skaršu pašu galveno niansi, kas šādās krīzes situācijās jāņem vērā, – naudas plūsmas monitorēšana un menedžēšana, tas ir īpaši svarīgi pašreizējā starpposmā, bet vēl jo svarīgāks tas būs uzņēmuma biznesa restartēšanas brīdī.

Šobrīd galvenā uzņēmumu prioritāte no finanšu un naudas plūsmas viedokļa ir iespēju robežās saglabāt esošos naudas resursus, nenokurināt tos un atrast rezerves, kurās varēs pasmelties brīdī, kad notiks biznesa restarts. Apzinoties, ka krājumi tagad tiks izpārdoti, algas tiks pilnībā vai daļēji maksātas, tāpat būs dažādas citas izmaksas, ir gana liela varbūtība, ka uz atgūšanās brīdi uzņēmumiem var nebūt pietiekams apgrozāmo līdzekļu apjoms, tādējādi kavējot iespēju restartēt biznesu tādā pašā vai kaut mazākā apjomā. Tā ir pamata problēma, kuru uzņēmumiem jārisina no biznesa viedokļa, – kā šo naudas plūsmu sabalansēt un nodrošināt. Vienlaikus svarīgi saprast, ka šeit nav vienotas pieejas – visi taupības pasākumi, tostarp, piemēram, iepauzējot ar plānotajām investīcijām, katram uzņēmumam ir individuāli, arī atkarībā no nozares.

Šajā visā procesā vēl vairāki būtiski elementi ir ļoti aktīva uzņēmuma komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm – klientiem, piegādātājiem, darbiniekiem, bankām un valsti –, lai veidotos dialogs un būtu izpratne par to, kāds ir uzņēmuma plāns gan krīzes laikā, gan brīdī, kad ekonomika sāks atkopties. Manuprāt, šajā laika periodā uzņēmumiem ir jāizmanto visi pieejamie risinājumi, tostarp arī tie, kurus var saņemt gan no bankām, gan valsts.

Kā vērtējama nesen pieņemtā valsts atbalsta pakete, kas paredz dīkstāves pabalstus, nodokļu atlikšanu u. c. pasākumus? Vai šie pasākumi ir un būs pietiekami, lai saglabātu Latvijas ekonomikas spēju atgūties no krīzes?

Šajā situācijā tomēr gribētu paust atzinību valsts vadībai, ka šāda programma ļoti īsā laikā tika izveidota un pieņemta, jo redzu, ka citās valstīs valdības šobrīd tikai sāk domāt par līdzīgas sarežģītības instrumentu ieviešanu un nav vēl ne tuvu ne izlemšanai, ne ieviešanai. Savukārt Latvijā daļai no instrumentiem jau šobrīd var pieteikties – piemēram, dīkstāves pabalstiem darbiniekiem. Tāpat redzam, ka Altum ir ieviesusi jau virkni atbalsta programmu. Vienlaikus jāsaprot, ka neviena programma nevar būt ideāla, kas atrisinātu visas problēmas visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem. Visas problēmas vienkārši nav iespējams šobrīd atrisināt. Piemēram, kā es skatos uz uzņēmuma finanšu situāciju, – ir uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķins, kur saprotam, ka ieņēmumi daļēji vai pilnībā ir zuduši, tajā pašā laikā izdevumi turpinās. Un pretī šīm izmaksām valsts palīdz atsevišķās pozīcijās – daļēji sedz darbinieku algas, atliek nodokļu samaksas termiņus vai tos samazina –, bet tas jau ir pašu uzņēmēju ziņā, ko darīt ar pārējām izmaksu pozīcijām. Protams, ir izmaksu sadaļas, no kurām krīzes laikā var atteikties, taču ir tādas, kuras ietekmēt nav iespējams, piemēram, ražojošam uzņēmumam, kuram liela izmaksu pozīcija ir darba algas, šī pozīcija dīkstāves laikā daļēji tiek noamortizēta no valsts puses, taču tajā pašā laikā ieguldītās investīcijas iekārtās vai nekustamajā īpašumā šobrīd nebūs iespējams atpelnīt. Tādēļ būs daudz tādu riska momentu, kas gulsies uz biznesa īpašnieku pleciem vai beigās uz uzņēmuma kreditoriem, proti, riska pozīcija, kas nebūs nosegta ne ar vienu atbalsta instrumentu.