Satversme nosaka, ka pamatizglītība un vidējā izglītība Latvijā ir bez maksas, tomēr nekur nav precīzi norādīts – ko nodrošina valsts un ko vecāki.
Jau ziņots, ka Tiesībsargs aicināja vecākus informēt par mācību materiāliem un citām skolām nepieciešamām lietām, kas jāiegādājas pašiem. Tam atsaukušies gan skolēnu vecāki, gan skolotāji. Mācībspēki informēja, ka arī viņiem par savu naudu jāiegādājas darba materiāli, kas būtu jānodrošina skolai.
Vecāki visbiežāk Tiesībsargam norādīja, ka jāiegādājas mācību grāmatas un darba burtnīcas. Daudzās skolās skolēniem tiek izsniegts iegādājamo grāmatu saraksts. Vecāki ziņoja par gadījumiem, kad skolotājs samazina atzīmi vai pasaka, ka nelaidīs stundā, ja nebūs iegādāts viss sarakstā norādītais. Kāda mamma raksta: "Ja šie materiāli netiek sagādāti, piezīme kā likts!"
"Lielākoties vecāki ir sašutuši par darba burtnīcu iegādi. Pirmkārt, tās ir dārgas. Otrkārt, bieži vien netiek pilnvērtīgi izmantotas. Kāda skolnieka mamma tā arī raksta: "Pārsteidzošākais, ka šīs darba burtnīcas skolēniem jāaizpilda atkarībā no konkrētā skolotāja prasībām, proti, viena skolotāja no darba burtnīcas izmanto mācību vielas apguvei apmēram 15 lapaspuses no tās, savukārt cita skolotāja skolēniem liek aizpildīt visu darba burtnīcu". Kāda cita mamma ir vēl tiešāka – "tās ir ķēpu lapas, kuras aizpilda tikai daļēji"," portālam Diena.lv norādīja R.Siliņa.
Viņa atzina, ka vecākiem nākas maksāt arī par tualetes papīru, kopēšanu, dzeramā ūdens aparātu un ūdeni, ikgadējo klases remontu, Ziemassvētku rotājumiem, interaktīvo tāfeli, dokumentu kameru un daudz ko citu. Vecāku makus tukšo arī dažādi kultūras vai izklaides pasākumi, kas notiek stundu laikā, tāpēc dalība tajos ir obligāta. Viens no vecākiem aktuāliem jautājumiem ir saistīts ar tā saucamo "fonda naudu", kas ir "neobligāti obligāta". Dažās skolās tā ir pat 10 lati mēnesī, stāstīja R.Siliņa.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) uzskata, ka sistēma ir jāsakārto. Problēma, ka nav vienotas kārtības, kas nosaka, cik daudz vecākiem jāsedz bērna izglītības procesa nodrošināšanā, tiks risināta. Viņa sacīja, ka nepieciešams noteikt "obligāto grozu", kas paredzētu, ko bērniem nodrošina valsts. Viņa skaidroja, ka "obligātajā grozā" būtu jāiekļauj gan skolotāju algas, gan maksājumi par piemērotas vides nodrošināšanu – apkuri un elektrību, kā arī grāmatām. "Viedokļi dalās, vai valstij būtu jāmaksā arī par skolas formu, krāsām, sporta tērpu un citām lietām," skaidroja I.Druviete. Viņa atzina, ka komisija noteikti par šo jautājumu spriedīs. "To visu var atrisināt," sacīja komisijas priekšsēdētāja. Viņa atzina, ka to varētu sakārtot, grozot Ministru kabineta noteikumus. Viņasprāt, izmaiņas likumā nebūtu nepieciešamas.
Uz jautājumu, vai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija varētu izskatīt priekšlikumu, ka izdevumus, ko vecāki sedz bērna mācību procesa nodrošināšanai izglītības iestādē, varētu deklarācijas veidā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā attaisnotos izdevumus, I.Druviete atzina – šī ir pirmā reize, kad viņa šādu ideju dzird. "Tā ir apspriešanas vērta. Lai veicinātu demogrāfiju, šis ir vērtīgs priekšlikums," sacīja komisijas priekšsēdētāja. Viņa gan vēl nesteidzās izteikt minējumus, ko šajos izdevumos varētu iekļaut, tomēr norādīja, ka šo priekšlikumu vajadzētu izvērtēt.
Portāla Diena.lv izteikto priekšlikumu solīja izvērtēt arī Tiesībsarga birojs. "Tā ir ļoti laba ideja. Nekur jau nav precīzi pateikts, kas ir vai nav apmaksājams. Šis varētu būt viens no risinājumiem, kā regulēt maksājumus, bet noteikti jābūt arī citiem piedāvājumiem," teica R.Siliņa.
Portāla mammam.lv pārstāve Inga Akmentiņa - Smildziņa portālam Diena.lv sacīja - priekšlikumam būtu jānosaka summu, ko varētu atgūt no valsts. "Priekšlikums vecāku ausīm izklausās kā medusmaize! Tiesa, prātīgāk būtu aprēķināt kādu vidējo summu, ko nedrīkst pārsniegt, jo katrai precei ir neizmērojamas cenu starpības. Piemēram, nupat mans dēls ir sācis pirmsskolas apmācību skolā, kurā plāno mācīties. Vecākiem tika izsniegts saraksts ar apmācībai nepieciešamajām lietām. Apstājos veikalā un brīnījos - zīmuļu asināmo var nopirkt kā par 3 latiem, tā par 20 santīmiem. Protams, uz tā, kas maksā 20 santīmus, virsū nav nedz vāģu, nedz Ben Ten, nedz citu bērniem populāro varoņu. Un kāda cenu amplitūda ir sporta tērpam... Bet ja tā reāli raugāmies uz mūsu situāciju valstī... Vai tiešām kam tādam varētu atrasties nauda? Izcili būtu, ja šādu sistēmu iesākumā piemērotu kaut vai daudzbērnu ģimenēm," norādīja portāla galvenā redaktore.
Viņa domā, ka sasāpējušo situāciju pilnībā tas neatrisinātu. "Visas mācību iestādes nav vienādi labā tehniskajā stāvoklī. Piemēram, pie manas mazās meitas bērnudārza grupiņas durvīm vajadzētu aiztaisīt ciet bedres, aizbetonēt. Šis jautājums ir uz vecāku pleciem, vai gribam, lai mūsu divgadnieki tur katru dienu klūp un krīt, vai arī negribam. Tas pats ar aizkariem - mazie guļ diendusiņu un pavasara saule spiež actiņās. Vai mēs, vecāki, kaut ko varētu mācību iestādēm pārmest, ka viņi ierosina "samesties" dažus latus? Tur taču katru dienu jāuzturas mūsu bērniem," teic māmiņa. "Tiem vecākiem, kam nauda ir, šādus priekšlikumus allaž atbalsta; tiem, kam naudas nav tik daudz - ko lai viņi iesāk? Skaidrs, ka visi saviem bērniem grib to labāko..." saka I.Akmentiņa - Smildziņa.
Tiesībsarga birojs šobrīd ir saņēmis 72 vecāku vēstules. Līdz pat 9.martam vecāki var informēt Tiesībsargu par skolai nepieciešamām lietām, ko sava bērna skološanai skolā pirkuši vecāki. Informācija jāsūta uz e-pasta adresi [email protected].
(Finanšu ministrija un VID atbildes Dienai.lv vēl gatavo)