Šajā mācību gadā pedagoģiskās korekcijas izglītības programmās mācās 845 izglītojamie. Šīs programmas domātas tiem, kas ir obligātajā izglītības vecumā un kam jāaizpilda zināšanu robi, jo iepriekš kaut kas nav apgūts, Dienai skaidro IZM Izglītības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Līga Buceniece. Saturiski tās neatšķiras no parastajām programmām, bet te vairāk tiek strādāts ar skolēnu, lai viņam palīdzētu un viņu motivētu mācīties. Tagad gan ministrijā secināts, ka tas ļāvis izglītības iestādēm piesaistīt papildu finansējumu, bet būtisku uzlabojumu audzēkņu sniegumā nav. Savukārt sociālās korekcijas programmas, kas domātas jauniešiem ar sociālās uzvedības novirzēm, šobrīd neīsteno neviena skola. Šo darbu veic vienīgi IZM padotībā esošā sociālās korekcijas izglītības iestāde Naukšēni, kas strādā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Šo darbu turpmāk tad plānots koncentrēt tikai šeit. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) uzsver, ka bērniem ar mācīšanās vai sociālā rakstura problēmām nepieciešami atbalsta pasākumi, bet nav vajadzīga atsevišķa programma. Viņi var apgūt to pašu, ko citi.
Pret šo ieceri iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Ja šobrīd var šķist, ka bez šīm programmām var iztikt, tad problēma var saasināties līdz ar internātskolu likvidēšanu. Kā Dienai norāda LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure, internātskolās ar šiem bērniem tiek īpaši strādāts un ir piesaistīts papildu atbalsta personāls, taču parastajās skolās šādas iespējas var nebūt.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 6. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!