Kā biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, SM ir vērsusies Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās iestādēs, norādot uz iespējamiem pārkāpumiem Flika darbībās.
SM akcentē, ka valstij joprojām pieder vairākums "airBaltic" akciju un to sadalījums starp kompānijas akcionāriem nav mainījies.
Kā ziņots, par BAS darbībām vakar telekompānijas "TV3" premjeru debatēs paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
"TV3" žurnālistu rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka, iespējams, valsts ir zaudējusi kontrolpaketi šajā uzņēmumā un kompānija to vēlas nostiprināt Uzņēmumu reģistrā.
Dombrovskis izvairīgi atbildēja uz šo jautājumu. Pēc viņa domām, iesniegto dokumentu saturošās ziņas esot nepatiesas.
Sīkāk par vēršanos UR Dombrovskis neskaidroja, uzsverot, ka šo jautājumu risinot valstij piederošo "airBaltic" daļu turētāja - SM sadarbībā ar Finanšu ministriju.
Savukārt "TV3" stāstīja, ka par notikušo informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālprokuratūra, savukārt SM pagājušonedēļ slepenā vēstulē lūgusi Uzņēmumu reģistru "neizdarīt nekādus ierakstus attiecībā uz "airBaltic" akcionāriem, kas var pasliktināt Latvijas Republikas kā akcionāra ietekmi".
Laikraksts "Dienas Bizness" raksta, ka, iespējams, BAS apmaksājušas tā dēvētās SAS obligācijas, un tā par 12,4% cenšas palielināt ietekmi "airBaltic".
Lidsabiedrībā "airBaltic" apmaksātais pamatkapitāls ir palielināts par 59 109,8 latiem un sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu - 534 725 latus.
Oficiāli nav zināms, kurš no akcionāriem veicis pamatkapitāla apmaksu.
Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis nenoliedza laikraksta rīcībā esošo informāciju, ka "airBaltic" valdes loceklis un BAS līdzīpašnieks Fliks iesniedzis Uzņēmumu reģistrā pieteikumu saistībā ar pamatkapitāla izmaiņām. "Tas ir jautājums uzņēmuma akcionāriem un valdei, nevis Uzņēmumu reģistra darbiniekiem," skaidroja Balodis, atbildot uz jautājumu, par kādām pamatkapitāla izmaiņām ir runa pieteikumā.
Ņemot vērā konstatētās neskaidrības, "airBaltic" vadība aicināta iesniegt papildu skaidrojumus par esošo situāciju mēneša laikā. Tiesa gan, vairāki "Dienas Biznesa" aptaujātie nozares eksperti bija pārsteigti, jo visu laiku bijis jautājums par parakstītā pamatkapitāla samazināšanu un vienlaikus valdības sēdē tika cilāts jautājums par lidsabiedrības glābšanu un tam nepieciešamajiem 60-90 miljoniem latu.
Neoficiāla informācija liecina, ka 2010.gadā "airBaltic" akcionāru sapulcē nolemts dzēst obligācijas (iespējams, runa ir par tā dēvētajām SAS obligācijām) un samazināt "airBaltic" reģistrēto pamatkapitālu līdz apmaksātam kapitālam - 475 575 latiem. Tomēr līdz Uzņēmumu reģistram dokumenti par šādām izmaiņām nav nonākuši.
2009.gada pārskats (2010.gada pārskats "Lursoft" datu bāzē vēl nav pieejams) liecina, ka Latvijas Republikai pieder 250 071 akcija, kas veido 52,6% no kopējā 475 575 akciju skaita, bet attiecīgi BAS pieder 224 454 jeb 47,2% "airBaltic" akciju.
Līdzīga informācija šobrīd ir arī "Lursoft" - "airBaltic" parakstītais pamatkapitāls ir 534 725 lati, bet apmaksātā pamatkapitāla līmenis ir 475 615,2 lati. Patlaban trūkst informācijas par to, kāpēc ilgstoši "airBaltic" apmaksātais pamatkapitāls nebija sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu. Iespējams, runa varētu būt par iepriekš minētajām SAS obligācijām (295 549 par 0,2 latiem gabalā, tātad par summu 59 109,8 latiem), kuras kāds no akcionāriem ir apmaksājis un tādējādi faktiski palielinājis savu procentuālo īpatsvaru uzņēmuma kopējā pamatkapitālā.
Kā atgādina laikraksts, savulaik bijušais "airBaltic" akcionārs, skandināvu aviokompānija "SAS Group", kas sev piederošās "airBaltic" akcijas 2009.gada janvārī pārdeva BAS, vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52,6% "airBaltic" akciju, tomēr līdz tam visi "airBaltic" privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti.
Tāpat SAS nekādi neizdevās realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik emitētās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu "airBaltic".
Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, pret ko savukārt kategoriski bija Latvijas puse. Turklāt arī toreiz pastāvēja juridisks strīds - vai to drīkst vai nedrīkst darīt. Tā kā BAS ir stājies SAS vietā, nevar izslēgt iespēju, ka tieši BAS ir tas "airBaltic" akcionārs, kas veicis pamatkapitāla apmaksu. Tādējādi, iespējams, BAS parādītos jau kā 283 604 akciju īpašnieks, kas kopējā nu jau apmaksātā pamatkapitālā veido 53,04% akciju, valsti atstājot mazākuma akcionāra statusā ar 46,77% "airBaltic" akciju.
Latvijā ir salīdzinoši maz akciju sabiedrību (mazāk par 1000), tāpēc jautājumi par parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla līmeni vairāk ir akciju sabiedrību iekšējā lieta. Pēc vairāku komerctiesību ekspertu sacītā, reģistrējot akciju sabiedrību Uzņēmumu reģistrā, tiek norādīts parakstītais pamatkapitāls, kurš nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto, kaut arī akcionāri sākotnēji to nemaz nav ieguldījuši, un tāpēc ir cits - mazāks rādītājs - apmaksātais pamatkapitāls.
Cik ilgā laikā katra akciju sabiedrība apmaksāto pamatkapitālu paceļ līdz parakstītajam, ir katras sabiedrības pašu akcionāru ziņā. Ja iecerētā palielināšana nenotiek, tad varot nākties arī samazināt parakstītā pamatkapitāla lielumu. Tomēr šim rādītājam, ja vien tas negrozās ap minimālo slieksni, reģistrā ierakstītais lielums būtiski nemaina situāciju, jo civiltiesiski Uzņēmumu reģistrs ir tikai ieraksta izdarītājs, bet par to atbild akciju sabiedrības valde un akcionāri.
Kā ziņots, "Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".