Pavasarī Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā bija minēts, ka Latvijā patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai indikatīvi būtu nepieciešami kā minimums 98 679 900 eiro.
Kozlovskis skaidroja, ka šie 98,6 miljoni eiro bija provizoriskie aprēķini par esošo apsekoto aptuveni 5000 ēku pielāgošanu. Tās būtu trešās kategorijas patvertnes, kuru pielāgošana būtu tiesības, nevis pienākums. IeM īstenoja vairākas sanāksmes un reālā situācija patlaban liecina, ka finansējumu pielāgošanai varētu ņemt tikai no Eiropas Savienības (ES) fondiem un šāds finansējums varētu būt pieejams ne ātrāk kā 2025.gadā.
"Patlaban finansējums no budžeta patvertņu pielāgošanai nav. Jautājums vēl paliek par iespēju pašvaldībām, iespējams, aizņemties šādu mērķu īstenošanai," piebilda ministrs.
Saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu IeM bija uzdots sagatavot grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas ietver normatīvo regulējumu par patvertnēm, savukārt Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāsagatavo un ekonomikas ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts. Kozlovskis informēja, ka grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā plānots iesniegt tuvākajā laikā, savukārt EM uzdots būvnormatīva projektu sagatavot līdz decembrim.
Patlaban nav zināms, kāds būs sadārdzinājums, būvējot jaunas patvertnes, jo vienkārši vēl nav sagatavots minētais būvnormatīvs, skaidroja Kozlovskis. "To nezina neviens, daži saka, ka 50% sadārdzinājums ēkai, citi atkal 30%. To varēs pateikt, kad būs konkrēts normatīvs," piebilda ministrs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nesen paziņoja, ka VUGD amatpersonas turpina valsts un pašvaldību ēku pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu, lai novērtētu to atbilstību patvertņu vajadzībām. Līdz augusta vidum, pārbaudot 1911 objektu, secināts, ka pilnībā patvertnes vajadzībām atbilst 259 jeb 13,5% objekti un daļēji atbilst 818 jeb 42,8%. Šajos objektos var ietilpt 373 000 cilvēku.
Tā kā valsts un pašvaldību pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu VUGD amatpersonas veic papildus saviem tiešajiem dienesta pienākumiem, tad plānots, ka apmēram 4500 apzināto objektu apsekošana noslēgsies novembra sākumā. Ministrs informēja, ka patlaban sākts arī darbs pie pirmo patvertņu zīmju izvietošanas uz ēkām, kuras daļēji vai pilnībā atbilst patvertnēm izvirzītajam prasībām. To plānots pabeigt līdz valsts svētkiem novembrī.
Lai arī pasaulē, piemēram, Izraēlā uz ielām atrodas konteinertipa patvertnes, Kozlovskis uzskata, ka vispirms jāsakārto esošā infrastruktūra un tikai tad, iespējams, nākotnē var atgriezties pie citiem risinājumiem.
Jau ziņots, ka grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās. Pirmās kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no masu iznīcināšanas līdzekļiem, toksisko ķīmisko vielu iedarbības, radioaktīvā piesārņojuma. Aizsardzība no masu iznīcināšanas līdzekļiem ietvertu aizsardzību no kodolsprādziena postošajiem faktoriem, no ķīmisko kaujas vielu iedarbības un no bakterioloģisko vielu iedarbības.
Otrās kategorijas patvertnēm būtu jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Otrās kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa, lidojošiem objektiem, piemēram, šķembas, lodes, stiklu lauskas, radioaktīvā piesārņojuma. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām vielām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Savukārt trešās kategorijas patvertnes paredzētas, lai mazinātu sprādziena radītā triecienviļņa iedarbību, patvērumu no lidojošiem objektiem, piemēram, šķembas, lodes, ēku atlūzas, stiklu lauskas, kā arī radiācijas piesārņojuma.
Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.
Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, veicot jaunu ēku būvniecību, kurās atbilstoši to lietošanas veidam, darba laikā vai ārpus darba laika var uzturēties ievērojams daudzums cilvēku.
Objekta īpašnieks, uz kuru neattiecas obligātās prasības par pirmās vai otrās kategorijas patvertnes izveidi, būtu tiesīgs ierīkot trešās kategorijas patvertni atbilstoši telpu pielāgošanas prasībām, vai augstākas - kategorijas patvertni. Tas attiektos arī iepriekšējos gados uzbūvētajām patvertnēm, kas ir saglabājušās labā stāvoklī un īpašnieks vēlētos tās atjaunot.
Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā. Patvertnes, iespēju robežās, būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.
Pašvaldībām paredzēts uzdevums, kas neprasa papildus finanšu līdzekļus - plānot patvertņu izvietojumu, lai tiktu nodrošināts to pietiekams skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam attiecīgajā teritorijā.