Ziemassvētku liturģijā ir vigīlijas Mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigīlijas, 24.decembra, vakarā. "Vigilare" nozīmē "būt nomodā". Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts.
25.decembrī katoļu baznīcā tiek noturētas trīs Svētās Mises. Pirmā Mise ir veltīta naktij. Tautā to sauc par Eņģeļu Misi, jo eņģeļi pirmie sludināja prieka vēsti virs Betlēmes. Otrā Mise notiek rīta stundā, to mēdz saukt par Ganu Misi, atceroties Betlēmes ganus, kas pirmie aizsteidzās pie Jēzus silītes. Savukārt trešā Svētā Mise notiek dienā. Tā ir Augstā Mise.
Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.
Šogad trijās Ziemassvētku dienās - 24., 25. un 26.decembrī - Rīgas arhidiecēzes 56 katoļu baznīcās un klosteros notiks 214 dievkalpojumi, kuros kalpos 49 priesteri un trīs bīskapi.
Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs šī gada Ziemassvētkos vadīs dievkalpojumus Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē šovakar plkst.18, rīt, 25.decembrī, plkst.11 un 26.decembrī plkst.11. Pirmajos Ziemassvētkos, 25.decembrī, arhibīskaps apmeklēs arī Iļģuciema sieviešu cietumu, kur svinēs Svēto Misi, kristīs jaunpiedzimušos un dos svētību cietuma Mātes un bērnu nodaļas iemītniekiem. Savukārt 27.decembrī plkst.12 arhibīskaps Svēto Misi svinēs pie Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionārēm, Rīgā, Ludzas ielā 6/8.
Luteriskajā Baznīcā Ziemassvētkos ir trīs dievkalpojumi. 24.decembra vakarā ir Svētvakara dievkalpojums, kurā atceras Jēzus Kristus dzimšanas gaidīšanas laiku, Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos svin Jēzus Kristus piedzimšanu.
Šajos Ziemassvētkos Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags kalpos Rīgas Domā Ziemassvētku Svētvakara dievkalpojumā 24.decembrī plkst.18, ko pārraidīs Latvijas Televīzija, un Ziemassvētkos - 25.decembrī plkst.12.
Otrajos Ziemsvētkos arhibīskaps nevadīs dievkalpojumu, bet tradicionāli dosies uz kādu no draudzēm, lai svinētu dievkalpojumu draudzes kopībā. Kura no draudzēm tā būs, arhibīskaps neizpauž.
Par Kristus īsto dzimšanas dienu joprojām pastāv diskusijas Bībeles pētnieku vidū, jo Evaņģēliji par piedzimšanas datumu neizsakās precīzi. Kā liecina Baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena Ēģiptē III gadsimtā tika svinēta 25.martā. Arī citas Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem. Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus piedzimšanas svētki 25.decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt IV gadsimta sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai saglabājoties līdz mūsdienām.