Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Spiesti kultūru ražot kā fabrikā

Kultūras ministrija (KM) izplatījusi informāciju, ka deviņas valsts kapitālsabiedrības, kuras ir šīs ministrijas pārziņā, 2013.gadā strādājušas ar peļņu, bet piecas - ar zaudējumiem. Īpaši uzsvērtas tās iestādes, kas pašas nopelnījušas pat līdz divām trešdaļām no finansējuma. Tomēr kapitālsabiedrību vadītāji nepauž īpašu eiforiju, norādot, ka līdzšinējā dotācija neatrisina daudzas problēmas un piespiež orientēties uz kvantitāti, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Kā pozitīvais piemērs minēts Jaunais Rīgas teātris, kurš papildus 576 637 latu valsts budžeta dotācijai 2013.gadā nodrošinājis pašu ieņēmumus 1,1 miljona latu apmērā. Šāds dotācijas īpatsvars - aptuveni 33% pret visiem ieņēmumiem - ir ļoti zems, salīdzinot ar citu valstu pieredzi. Piemēram, Igaunijā valsts teātriem dotācijas īpatsvars ir aptuveni 69% no visiem ieņēmumiem. Ar peļņu strādājis arī Nacionālais, Leļļu, Valmieras, Daugavpils teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), VSIA Latvijas koncerti un Kremerata Baltica. Savukārt 2013. gadā ar zaudējumiem strādājusi Latvijas Nacionālā opera, kurai mīnusā bijis 55 421 lats, Rīgas cirks - 53 444 lati, Valsts akadēmiskais koris Latvija - 27 773 lati, Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) - 25 983 lati un Dailes teātris - 7348 lati.Dienas aptaujātie kultūras kapitālsabiedrību vadītāji gan uzskata, ka dotāciju nevar uzskatīt par pietiekamu un teātru labajiem peļņas rādītājiem ir arī negatīvas sekas. "Nepietiekamās dotācijas sekas ir tās, ka daļa izrāžu mums ir nabadzīgākā estētikā. Vienīgā prioritāte ir darbinieki un viņu atalgojums, kuru daudzmaz spējam nodrošināt. Bet dotācijas un pašu ieņēmumu proporcija nav normāla. Protams, varam pasist sev pa plecu, bet arī ministrija zina, ka režīms, kādā šobrīd strādājam, ir fabrikas režīms," uzsver KM uzslavu nopelnījušā Jaunā Rīgas teātra (JRT) direktore Gundega Palma. Viņa arī atgādina, ka JRT ir aktīvāka starptautiskā darbība, līdz ar to iespējas piesaistīt finansējumu ir lielākas nekā citiem.Dailes teātra apgrozījums pērn bijis 2,6 miljoni latu, tāpēc apmēram 7000 latu nav milzu zaudējumi, uzskata teātra direktors Andris Vītols. Pērn valsts dotācija teātrim bija 800 000 latu, šogad tā ir pieaugusi par apmēram piektdaļu. "Joprojām 65% Dailes teātris, tāpat kā gandrīz visi Rīgas teātri, nopelna pats ar biļetēm. Teātris ir ļoti riskants bizness, īpaši Dailes teātrī, kurā ir 1000 vietu zāle. Tikko ir mākslinieciska neveiksme vai izrāde neiepatīkas publikai, tas ir ļoti jūtams." Arī Vītols piekrīt, ka spiests strādāt fabrikas režīmā - Dailes teātra gadījumā tie ir 15-17 jauniestudējumu gadā, mēnesī visās zālēs kopā ir vairāk nekā 50 izrāžu, un daži aktieri spēlē apmēram 24 izrādes mēnesī, paralēli mēģinot jaunas lomas.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 6.jūnija, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas