Stratēģijā paredz mazināt Krievijas enerģijas importu

Ja gribi "neatkarību", esi gatavs maksāt! Ja gribi "tikt prom no krieva", esi gatavs maksāt. Ja gribi forsēt AER, esi gatavs maksāt. Ja gribi "diversificēt", esi gatavs maksāt. VAI ESI, ARTI? Ja līdz galam neesi, tad tās skaistās frāzes par neatkarības stiprināšanu un resursu izmaksām kā prioritāti Nr 1 var sarullēt un ievietot tumšākā vietā.

Nu jau tas plāns ir ārkārtīgi nokavēts. Lai Latvija būtu enerģētiski spēcīga valsts vajadzēja: 1. Neprivatizēt Latvijas Gāzi, Inčukalnu un gāzes infrastruktūru 2. Jau pirms Nordstrēma novienoties ar Zviedriju, ES, Krieviju par DIVPUSĒJU gāzes vada būvniecību starp Latviju un Zviedriju (Latvija varētu gan eksportēt Krievijas gāzi saņemot savu daļu peļņas, gan arī nepieciešamības gadījumu Importēt no Zviedrijas Norvēģu gāzi. 3. Reizē ar gāzes vadu zemūdens būvniecību varētu arī pie reizes uzbūvēt gan elektrības kabeli, gan interneta starpsavienojumu ar Zviedriju. 4. Piesaistot investorus ražošanā, skatīties, vai tie paši nevar arī pie reizes uzcelt elektrostacijas. Celulozes ražotāji tā piedāvāja, bet vietējie tak noprotestēja. Tagad, kad tas viss ir nokavēts, mums atliek tikai: 1. Efektivizēt elektrības ražošanu no vietējiem resursiem (šķeldas un citiem). 2. Piedalīties Lietuvas Ignalinas elektrostacijas būvniecībā. 3. Izmainīt gāzes tirdzniecību par labu Latvijai (lai Latvija par gāzi nemaksātu dārgāk kā Igaunija un Lietuva, ja gāze iet cauri Latvijai (Inčukalnam)). 4. Nopietnāk padomāt, ko Latvija var vairāk iegūt piedaloties atjaunojamo resursu tirgū. Vai nebūtu iespējams pašiem sākt ražot arī iekārtas? Teiksim vēja turbīnas, kuras izmantot vietējām vajadzībām un pie reizes eksportēt?

Nepaspēsi mīlīti, velēšanas pēc mēneša. Pēc tam būs ministrs, kuram Krievija bus mīļāka un nekādi importi nebus jāmazina.